ASV Valsts sekretārs Marko Rubio piektdien uz 90 dienām pārtrauca tērēt lielākajai daļai ārvalstu palīdzības dotāciju. Šķiet, ka rīkojums, kas šokēja Valsts departamenta amatpersonas, attiecas arī uz finansējumu militārai palīdzībai Ukrainai. Par to raksta POLITICO
Rubio norādījumi, kas izdoti visiem diplomātiskajiem un konsulārajiem dienestiem, liek departamenta darbiniekiem izdot “darba pārtraukšanas rīkojumus” gandrīz visiem “esošajiem ārvalstu palīdzības apbalvojumiem”, teikts dokumentā, kurš stājies spēkā nekavējoties.
Šķiet, ka tas pārsniedz prezidenta Donalda Trampa neseno izpildrīkojumu, kas uzdeva departamentam apturēt ārvalstu palīdzības dotācijas uz 90 dienām, līdz sekretārs to izskatīs. No prezidenta rīkojuma nebija skaidrs, vai tas skars jau piešķirtos līdzekļus vai Ukrainas palīdzību.
Jaunās vadlīnijas nozīmē, ka netiks veiktas nekādas turpmākas darbības, lai izdalītu palīdzības finansējumu programmām, kuras jau ir apstiprinājusi ASV valdība, norāda trīs pašreizējās un divas bijušās amatpersonas, kas ir iepazinušās ar jaunajām vadlīnijām.
Rīkojums šokēja dažus departamenta ierēdņus par tā plašajām pilnvarām. “Valsts tikko pilnībā nodarbojās ar ārvalstu palīdzību,” sacīja cita Valsts departamenta amatpersona.
Tomēr dokuments atstāj vietu interpretācijām un paredz dažus izņēmumus. Tajā norādīts, ka turpināsies ārvalstu militārais finansējums Ēģiptei un Izraēlai, un ir atļauta ārkārtas pārtikas palīdzība un “likumīgi izdevumi, kas radušies pirms šo” vadlīniju datuma “saskaņā ar esošajiem apbalvojumiem”. Dažos punktos tas arī saka, ka lēmumiem ir jābūt “atbilstīgiem attiecīgās palīdzības nosacījumiem”.
Viena pašreizējā Valsts departamenta amatpersona, kā arī divas bijušās Baidena administrācijas amatpersonas sacīja, ka pauze, šķiet, aptur palīdzības sniegšanu galvenajiem sabiedrotajiem, piemēram, Ukrainai, Jordānijai un Taivānai.
Vadlīnijas varētu atvērt ASV valdībai civiltiesisko atbildību, jo var tikt ierosinātas tiesas prāvas par neizpildītiem līgumiem, ja tiek uzskatīts, ka nosacījumi ir pārkāpti, sacīja pašreizējās un bijušās amatpersonas, lai gan dažos punktos teikts, ka lēmumiem ir “jābūt saskaņā ar attiecīgās balvas nosacījumi.”
Vadlīnijās teikts, ka sekretārs “lēmumus par programmu turpināšanu, grozīšanu vai pārtraukšanu pieņems pēc pārskatīšanas”.
Ukrainas izlaišana īpaši satrauc amerikāņu amatpersonas, kuras vēlas palīdzēt tai sakaut Krieviju.
Tramps un republikāņi gadiem ilgi ir pievērsušies tam, ko viņi raksturoja kā izšķērdīgus ārvalstu palīdzības izdevumus Obamas un Baidena administrācijas laikā. Taču pēdējās dienās Tramps ir pastiprinājis savu retoriku pret Krieviju, draudot Maskavai ar sankcijām, ja tā nepārtrauks savu gandrīz trīs gadus ilgo iebrukumu Ukrainā, un paziņojot, ka Putins ir atbildīgs par kara izbeigšanu.
Ukrainas valdībai vēl nav jāreaģē uz šo soli. Taču Kijivas atbalstītāji pauž cerību, ka pauze neapturēs Ukrainas kara centienus.
“Mēs strādājam, lai saprastu, ko tas nozīmē Ukrainai. Mēs esam pārliecināti, ka administrācija neļaus Amerikai pakļauties Putina biedēšanas taktikai,” sacīja Mikola Murskis no ASV bāzētās grupas Razom, kas iestājas par Ukrainu.
Cilvēki, kas strādā globālās veselības jomā, ir satraukti par rīkojuma ietekmi uz tādām programmām kā prezidenta ārkārtas plāns AIDS palīdzības sniegšanai, kas finansē HIV inficēto cilvēku testēšanu un ārstēšanu, galvenokārt Āfrikā. Pēdējos gados programma katru gadu ir saņēmusi aptuveni 5 miljardus USD finansējumu.
“Šis rīkojums par darba pārtraukšanu ir nežēlīgs un nāvējošs,” sacīja Azija Rasela, bezpeļņas organizācijas Health GAP izpilddirektore, kas atbalsta HIV inficētu cilvēku piekļuvi ārstēšanai.
Norādījumus apstiprināja vairāki Valsts departamenta augstākie darbinieki, tostarp Valsts departamenta padomnieks Maikls Nīhems un politikas plānošanas direktors Maikls Antons.
Paredzams, ka Valsts departaments sagatavos ziņojumu 85 dienu laikā pēc vadlīniju izdošanas, kas pēc tam tiks pievienots Rubio rekomendācijai Trampam par to, kuras ārvalstu palīdzības programmas turpināt un kuras pārtraukt.
