ASV prezidents Donalds Tramps attālināti teica runu ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā (WEF), kas tika atklāts Davosā, Šveicē. Bloomberg novērotāji atzīmē, ka runas teksts īpaši neatšķīrās no politiķa inaugurācijas runas un viņa izteikumiem vēlēšanu kampaņas laikā. “Nešķiet, ka piezīmes būtu īpaši pielāgotas Davosas auditorijai,” raksta Bloomberg.
Savā runā Tramps kritizēja iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena politiku un sacīja, ka līdz ar viņa nākšanu pie varas valstī sākās “veselā saprāta revolūcija”. Viņš vēlreiz brīdināja pasaules biznesa līderus, ka viņiem būs vai nu jāatver ražošana ASV, vai arī nāksies saskarties ar pieaugošiem importa tarifiem. Turklāt amerikāņu līderis aicināja OPEC un Saūda Arābiju samazināt naftas cenas, lai palīdzētu izbeigt Ukrainas konfliktu.
Par Krievijas un Ukrainas sarunu sagatavošanu
Tramps pauda cerību, ka turpinās centieni atrisināt Krievijas un Ukrainas konfliktu. “Ir ļoti svarīgi to darīt,” piebilda prezidents, nosaucot kara zonu par “īstu nogalināšanas lauku”.
Pirms inaugurācijas amerikāņu mediji, atsaucoties uz avotiem Trampa komandā, apgalvoja, ka viņš licis viņam pēc iespējas ātrāk sarunāt telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai pārrunātu personiskas tikšanās iespēju.
“Es ļoti vēlētos drīzumā tikties ar prezidentu Putinu,” Davosas foruma dalībniekiem apliecināja ASV prezidents, apliecinot, ka Ukraina jau ir “gatava noslēgt vienošanos”.
NATO izdevumi
Visām NATO valstīm aizsardzības budžeta izdevumiem jātērē 5% no IKP, sacīja ASV prezidents. Pašreizējā norma paredz izdevumus 2% apmērā, taču lielākā daļa alianses valstu pat nav sasniegušas šo mērķi.
“Atjaunojot saprātu Amerikā, mēs ātri virzāmies uz spēku, miera un stabilitātes atjaunošanu ārvalstīs. Es arī lūgšu visas NATO valstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, kam vajadzēja notikt pirms gadiem. Agrāk tie bija tikai 2%, un lielākā daļa valstu nemaksāja, līdz es ierados. Es uzstāju, ka viņi maksā, un viņi to darīja, jo ASV tajā laikā maksāja starpību,” viņš teica.
CNN atgādina, ka, lai gan NATO dalībvalstīm nosaka aizsardzības izdevumu mērķi, patiesībā tas ir tikai “norādījums” rīcībai, nevis prasība, kas tām ir jāpilda. Mērķa neievērošana nerada parādu vai juridiskas saistības.
OPEC un Ukrainas konflikts
OPEC valstīm un Saūda Arābijai būtu jāsamazina naftas barela cena, lai veicinātu Ukrainas konflikta atrisināšanu, uzskata Tramps, kurš savā inaugurācijas runā solīja nodrošināt ASV “enerģētisko dominanci”.
Politiķis iepriekš ne reizi vien izteicies, ka lēta nafta palīdzēs pielikt punktu kaujām, kuras Krievija daļēji finansē ar naftas produktu un izejvielu tirdzniecību.
“Es lūgšu Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenu. Viņiem tas ir jāsamazina, un, atklāti sakot, esmu pārsteigts, ka viņi to neizdarīja pirms vēlēšanām. Es biju nedaudz pārsteigts. Tas neliecina par lielu mīlestību no viņu puses,” sacīja Tramps.
Pēc viņa teiktā, ja naftas cena kristos, Ukrainas un Krievijas kaujas “nekavējoties beigtos”, taču tagad tās ir “pietiekami augstas, lai tās turpinātos”. Tāpēc ASV prezidents sacīja, ka OPEC valstis “zināmā mērā ir atbildīgas par notiekošo”.
“Zīmīgi, ka Tramps tieši lūdz palīdzību no OPEC, ārvalstu karteļa, kas tieši konkurē ar ASV naftas industriju, kuras atbalsts palīdzēja viņu ievēlēt,” norāda CNN.
Naftas cenu nosaka globālie tirgi, lai gan to ietekmē ieguve no Saūda Arābijas un citām OPEC valstīm, kas atbalsta cenas, ierobežojot ieguvi.
Ultimāts globālajam biznesam
Tramps aicināja pasaules biznesa līderus ražot savus produktus ASV, saņemot dažus no “zemākajiem nodokļiem no jebkuras Zemes valsts”.
“Mans vēstījums visiem pasaules uzņēmumiem ir ļoti vienkāršs. Nāciet, izgatavojiet savu produktu Amerikā, un mēs jums iekasēsim dažus no zemākajiem nodokļiem no jebkuras Zemes valsts. Mēs tos ļoti būtiski samazinām, pat salīdzinot ar sākotnējiem nodokļu atvieglojumiem. Bet, ja jūs neizgatavosiet savu produktu Amerikā, jums būs jāmaksā tarifs, kas simtiem miljardu dolāru un pat triljonus dolāru iepludinās mūsu valsts kasē, lai stiprinātu mūsu ekonomiku un nomaksātu parādu,” brīdināja politiķis.
Divas dienas iepriekš viņš sacīja, ka apsver iespēju jau no 1. februāra ieviest 10 procentu tarifu visām Ķīnas precēm. Pirmdien Tramps draudēja Meksikai un Kanādai noteikt 25 procentu importa tarifus.
Volstrīta parasti iebilst pret augstākiem tarifiem, jo ASV importētāji nodod palielinātās izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem, kas varētu veicināt augstāku inflāciju.
Sliktākais inflācijas pieaugums ASV vēsturē
Tramps forumā Davosā sacīja, ka nesenais inflācijas kāpums ir vissliktākais ASV vēsturē, un vainoja Baidena administrāciju cenu kāpumā. Faktiski CNN norāda, ka straujo inflācijas pieaugumu ASV un visā pasaulē izraisīja vairāki apstākļi, tostarp COVID-19 pandēmijas sekas, piemēram, piegādes ķēžu sabrukums un Krievijas militārā operācija Ukrainā, tostarp cenu satricinājumi pārtikas un enerģijas jomā.
ASV pēcpandēmijas nelīdzsvarotība darba tirgū un palielinātais patērētāju pieprasījums, ko daļēji veicināja Trampa un Baidena administrāciju fiskālie stimuli, izraisīja cenu pieaugumu, raksta izdevums .
Turklāt Tramps vēlreiz atkārtoja nepatieso apgalvojumu, ka Baidena administrācijas laikā ASV piedzīvoja “rekordinflāciju”. Inflācijas līmenis Amerikas ekonomikā 2022. gada jūnija beigās sasniedza pēdējo 40 gadu augstāko līmeni (9,1%), taču bija tālu no vēsturiskā 1920. gada rekorda (23,7%). Kopš tā laika inflācija ir nepārtraukti samazinājusies un līdz 2024. gada decembrim bija 2,9%, kas ir jaunākie pieejamie oficiālie dati.
Tramps arī sacīja, ka inflācija joprojām ir par 50% virs tās “vēsturiskā mērķa”. Ja viņš domā par personīgo patēriņa izdevumu cenu indeksu, kas ir Federālo rezervju vēlamais pasākums, arī tas ir neprecīzs, norāda CNN. Novembrī indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2,4%, savukārt mērķis ir 2%.
Attiecības ar Ķīnu
Tramps sacīja, ka nākamo četru gadu laikā vēlētos “taisnīgas attiecības” un “vienlīdzīgus spēles noteikumus” ar Ķīnu.
“Tās ir vienkārši negodīgas attiecības. Un mums tie jāpadara vienkārši godīgi. Mums tie nav jāpadara fenomenāli. Mums tagad tas ir jādara godīgi, tās ir negodīgas attiecības. Man ļoti patīk prezidents Sji, man viņš vienmēr ir paticis, mums vienmēr ir bijušas ļoti labas attiecības,” sacīja Tramps, apsūdzot savu priekšteci Baidenu problēmu radīšanā starp ASV un Ķīnu.
Turklāt gandrīz uzreiz pēc inaugurācijas jaunais amerikāņu līderis paziņoja par nodevu paaugstināšanu Ķīnas preču importam. Pēc viņa teiktā, 10 procentu tarifs visām Ķīnas precēm varētu tikt ieviests jau no 1.februāra.
Mākslīgais intelekts
Tramps ASV izsludināja ārkārtas stāvokli, lai paātrinātu spēkstaciju celtniecību, kas nodrošinās ar enerģiju nācijas mākslīgā intelekta centru. Viņš atzina, ka jaunu objektu celtniecība prasa laiku un bieži vien ir nepieciešamas vietējās, pašvaldību un federālās atļaujas, taču apliecināja, ka visas atļaujas tiks iegūtas “ļoti ātri”.
Tomēr amerikāņu līderis piebilda, ka nepieciešamo enerģijas jaudu var iegūt no dažādiem avotiem, tostarp no oglēm, ko viņš sauca par “labu, tīru” un plaši pieejamu ASV.
Saskaņā ar McKinsey teikto, datu centra projektu var pabeigt “no sākuma līdz beigām 18 līdz 30 mēnešu laikā, ja to var darbināt ar esošajiem enerģijas avotiem, bet jauni elektroenerģijas ražošanas projekti var aizņemt daudz ilgāku laiku”.
Visa prezidenta Trampa diskusija publicēta Baltā nama mājaslapā
