“Necieņa”, “aizvainojoši” un “slikti informēts”. Daži Krievijas politiķi un nacionālisti šādi uztvēruši Donalda Trampa draudus ar spēku apbruņot Maskavu ar mērķi izbeigt karu Ukrainā, sakot, ka viņa taktika sola sliktu vienošanos.
Tramps trešdien paziņoja, ka, visticamāk, noteiks jaunas sankcijas, nodokļus un tarifus Krievijai, kuras ekonomika, pēc viņa teiktā, piedzīvos neveiksmi, un Maskavas sabiedrotajiem, ja vien prezidents Vladimirs Putins “drīzumā” nepanāks ar viņu vienošanos, lai izbeigtu konfliktu.
Acīmredzami cenšoties līdzsvarot savus draudus ar komplimentiem, Tramps runāja par nepieciešamību nekad neaizmirst, ka Krievija ir palīdzējusi ASV uzvarēt Otrajā pasaules karā, un nepareizi apgalvoja, ka toreizējā Padomju Savienība šajā konfliktā zaudēja 60 miljonus cilvēku. Krievijas varas iestāžu aplēses ir par 26,6 miljoniem cilvēku.
Putins un Tramps kopš viņa inaugurācijas vēl nav runājuši pa tālruni, un, tā kā attiecības ar jauno administrāciju bija agrīnā stadijā, Kremlis Trampa draudus mazināja, sakot, ka “šeit nesaskata nekādus īpaši jaunus elementus”.
“Mēs rūpīgi fiksējam visas nianses. Mēs joprojām esam gatavi dialogam, par to vairākkārt ir runājis prezidents Putins – par vienlīdzīgu dialogu, par abpusēji cieņpilnu dialogu,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Peskovs gan apšaubīja Trampa paziņojumu par Otro pasaules karu, sakot, ka Padomju Savienība ir devusi lielāko ieguldījumu uzvarā pār nacistisko Vāciju. Viņš arī norādīja uz Trampa kļūdu attiecībā uz karā bojāgājušo skaitu.
Citi runāja skaidrāk, sakot, ka tas, ko viņi uzskata par Trampa skarbo attieksmi pret Krieviju, padara miera līguma noslēgšanu mazāk ticamu.
Krievijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja vietnieks Konstantīns Kosačovs norādīja, ka Tramps nav izvirzījis Ukrainai nekādas prasības tajā pašā publikācijā platformā Truth Social.
“Tas apstiprina, ka viņa izpratnes līmenis par Ukrainas krīzes cēloņiem, pašreizējo stāvokli un izredzēm atrisināt Ukrainas krīzi ir aptuveni tādā pašā līmenī kā viņa izpratne par Otrā pasaules kara gaitu un iznākumu,” teikts Kosačova paziņojumā. “Tas ir, zemāka par grīdlīsti, kas var būt iemesls nožēlai un bažām.”
Sašutumu pauda ietekmīgi kara emuāru autori, kurus lasa miljoniem krievu un kurus licencējušas varas iestādes.
Viens no viņiem, Voenkors Kotenoks, sacīja, ka Trampa paziņojums ir “aizvainojošs, augstprātīgs un pašapmierināts”. Kāds cits, kara korespondents Aleksandrs Kocs, izteicās, ka Tuvo Austrumu pamiers Trampam radījis visvarenības sajūtu nevietā.
“Krievija nav Gazas josla. Un dialoga uzsākšana ar ultimātiem nav tālredzīgākais solis no līdera puses, kurš apgalvo, ka ir miera uzturētājs. Maskava nekad nepiekritīs nekādiem šantāžas un draudu diktētiem darījumiem,” raksta Kocs.
Bijušais Kremļa padomnieks Sergejs Markovs sacīja, ka Trampa līdzšinējā rīcība liecina, ka viņš nespēs panākt mieru Ukrainā, savukārt Vladimirs Solovjovs sacīja, ka Trampa draudi pierāda, ka viņš ir ienaidnieks.
“Vai kaut kā tā var runāt ar lielo Krieviju?”, klausītājiem dusmīgi sacīja Solovjovs.
Abass Gaļamovs, bijušais Putina runas autors, kuru tagad Krievija ir pasludinājusi par “ārvalstu aģentu”, bija viens no tiem, kuri sacīja, ka, viņaprāt, Trampa stingrās rokas pieeja var atspēlēties, atsaucoties uz pārliecību, ka Putinam nepatīk kaut ko darīt sabiedrības spiediena ietekmē, ko var interpretēt kā vājuma pazīmi.
“Tramps būtu varējis atļauties veltīt laiku Ukrainai, taču viņš ir nolēmis nevilcināties un pamazām sāk izdarīt spiedienu uz Krieviju,” savā blogā raksta Gaļamovs.
“Šeit pastāv risks, ka Putins atspēlēsies un sarunas nonāks strupceļā.”
