Vladimiru Putinu arvien vairāk satrauc situācija Krievijas ekonomikā. Par to, atsaucoties uz vairākiem zinošiem avotiem, raksta aģentūra Reuters.
Aģentūra norāda, ka Krievijas ekonomika pēdējos divos gados ir turpinājusi augt, ko veicinājis naftas, gāzes un citu derīgo izrakteņu eksports, neskatoties uz daudzām sankcijām, ko Krievijai ir noteikušas rietumvalstis kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Taču Krievijas ekonomika pēdējos mēnešos piedzīvo grūtības darbaspēka trūkuma un augsto procentu likmju dēļ, kas bija jāievieš, lai cīnītos ar inflāciju, kas ir paātrinājusies kopš kara sākuma. Reuters avoti norāda, ka tas licis ievērojamai daļai Krievijas elites nonākt pie secinājuma, ka nepieciešams izbeigt karu un sākt miera sarunas.
“Krievija, protams, ir ekonomiski ieinteresēta sarunās par konflikta diplomātisku izbeigšanu,” intervijā aģentūrai sacīja bijušais Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Vjugins. Viņš norādīja, ka Krievijas ekonomiku apdraud vēl lielāki kropļojumi, ko rada straujais ar karu saistīto izdevumu pieaugums.
Tajā pašā laikā pats Putins, pēc aģentūras avotu teiktā, uzskata, ka galvenie Ukrainas kara mērķi jau ir sasniegti. Reuters sarunu biedri skaidroja, ka viens no viņa galvenajiem mērķiem bija iegūt sauszemes sakarus ar Krimu, kas tika anektēta 2014.gadā.
Pagājušā gada nogalē kāda bijusī augsta ranga Krievijas amatpersona laikrakstam Financial Times sacīja, ka ekonomiskās problēmas var likt Putinam izbeigt karu Ukrainā, jo viņš baidās, ka Krievija varētu sekot Padomju Savienības liktenim. Izdevuma sarunu biedrs uzsvēra, ka Putins zina, ka ekonomika nevar augt ar esošajām procentu likmēm, ko viņš nosauca par katastrofu.
