Prezidents Donalds Tramps pirmdien kārtējo reizi atsauca Amerikas Savienotajās Valstis no Parīzes klimata vienošanās, otro reizi desmit gadu laikā atņemot pasaulē lielāko vēsturisko emisiju radītāju no globālajiem centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Līdz ar šo soli ASV līdzās Irānai, Lībijai un Jemenai ir vienīgās valstis pasaulē, kas ir ārpus 2015. gada pakta, kurā valdības vienojās ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, lai izvairītos no ļaunākas klimata pārmaiņu ietekmes.
Tas atspoguļo Trampa skepsi pret globālo sasilšanu, ko viņš nosaucis par mānīšanu, un iekļaujas viņa plašākajā programmā, lai atbrīvotu ASV naftas un gāzes urbējus no regulējuma, lai tie varētu maksimāli palielināt ražošanas apjomu.
Tramps parakstīja izpildrīkojumu par izstāšanos no pakta atbalstītāju priekšā, kas pulcējās arēnā Capital One Vašingtonā.
“Es nekavējoties izstājos no negodīgās, vienpusējās Parīzes klimata vienošanās laupīšanas,” viņš sacīja pirms rīkojuma parakstīšanas.
“ASV nesabotēs mūsu pašu rūpniecību, kamēr Ķīna nesodīti piesārņos,” sacīja Tramps.
Neskatoties uz izstāšanos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs ir pārliecināts, ka ASV pilsētas, štati un uzņēmumi “turpinās demonstrēt vīziju un vadību, strādājot pie zemas oglekļa emisijas un noturīgas ekonomikas izaugsmes, kas radīs kvalitatīvas darbavietas”, sacīja ANO pārstāve Florencia Soto Nino rakstiskā paziņojumā.
“Ir ļoti svarīgi, lai ASV joprojām būtu līdere vides jautājumos,” viņa sacīja. “Kolektīvie centieni saskaņā ar Parīzes nolīgumu ir radījuši pārmaiņas, taču mums kopā jāiet daudz tālāk un ātrāk.”
ASV ir oficiāli jāpaziņo ANO ģenerālsekretāram Antoniu Guterrešam par savu izstāšanos, kas saskaņā ar līguma nosacījumiem stāsies spēkā gadu vēlāk.
Amerikas Savienotās Valstis jau tagad ir pasaulē lielākais naftas un dabasgāzes ražotājs, pateicoties gadiem ilgajam urbšanas uzplaukumam Teksasā, Ņūmeksikā un citur, ko veicināja slānekļa tehnoloģija un augstās globālās cenas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Otrā izstāšanās
Tramps atsauca ASV no Parīzes līguma arī viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā, lai gan process ilga gadiem, un Baidena prezidentūra to nekavējoties mainīja 2021. gadā. Izstāšanās šoreiz, visticamāk, prasīs mazāk laika — tikai gadu. jo Trampam nebūs saistošas darījuma sākotnējās trīs gadu saistības.
Šis laiks varētu arī kaitēt globālajiem klimata pasākumiem, sacīja Pols Vatkinsons, bijušais klimata sarunu vadītājs un Francijas vecākais padomnieks politikas jautājumos.
ASV pašlaik ir pasaulē otrā lielākā siltumnīcefekta gāzu emitētāja aiz Ķīnas, un tās aiziešana grauj globālās ambīcijas samazināt šīs emisijas.
“Šoreiz būs grūtāk, jo mēs esam ieviešanā un pretrunā reālām izvēlēm,” sacīja Vatkinsons.
Saskaņā ar jaunāko Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumu, saskaņā ar neseno Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumu, pasaule šobrīd ir tempā, lai līdz gadsimta beigām globālā sasilšana varētu pieaugt par vairāk nekā 3°C, kas, pēc zinātnieku brīdinājuma, izraisītu kaskādes ietekmi, piemēram, jūras līmeņa celšanos, karstuma viļņus un postošas vētras.
Valstis jau ir cīnījušās, lai krasi samazinātu emisijas, kas nepieciešamas, lai samazinātu prognozēto temperatūras pieaugumu, jo kari, politiskā spriedze un saspringtais valdības budžets nospiež klimata pārmaiņas prioritāšu sarakstā.
Trampa pieeja krasi kontrastē ar bijušā prezidenta Džo Baidena pieeju, kurš vēlējās, lai ASV vadītu globālos klimata pasākumus un, izmantojot subsīdijas un noteikumus, centās veicināt pāreju no naftas un gāzes.
Tramps ir teicis, ka plāno atcelt šīs subsīdijas un noteikumus, lai nostiprinātu valsts budžetu un attīstītu ekonomiku, taču ir teicis, ka var to izdarīt, vienlaikus nodrošinot tīru gaisu un ūdeni Amerikas Savienotajās Valstīs.
Āzijas sabiedrības politikas institūta klimata diplomātijas eksperts Li Šuo sacīja, ka ASV izstāšanās riskē apdraudēt Savienoto Valstu spēju konkurēt ar Ķīnu tīras enerģijas tirgos, piemēram, saules enerģijas un elektrisko transportlīdzekļu tirgos.
“Ķīna strādā, lai uzvarētu, un ASV riskē vēl vairāk atpalikt,” viņš teica.
