Džo Baidena administrācija, kas kopš pilna mēroga karadarbības 2022. gada februārī ir piešķīrusi Ukrainai desmitiem miljardu dolāru, ir atslepenojusi datus par palīdzību saistībā ar bezpilota lidaparātu ražošanu valstī, atsaucoties uz avotiem, vēsta New York Times (NYT).
Laikraksta sarunu biedri sacīja, ka ASV ieguldīja ievērojamus līdzekļus, kas palīdzēja Ukrainai sākt un paplašināt dronu ražošanu. Vēl nesen šī palīdzība atšķirībā no tām pašām HIMARS daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēmu (MLRS), Abrams tanku un F-16 lidmašīnu piegādēm tika sniegta slepeni. Tas ietvēra jaunas paaudzes bezpilota lidaparātu izstrādi un “revolucionāras izmaiņas kara vešanas veidos”, sacīja amatpersonas.
Papildus tehniskajam atbalstam ASV ir iztērējušas ievērojamus līdzekļus, tostarp 1,5 miljardus dolāru, kas nosūtīti 2024. gada septembrī, lai Ukrainā attīstītu bezpilota lidaparātu ražošanu, ziņo NYT avoti. Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans sacīja, ka amerikāņu atbalstam ir “reāla stratēģiska ietekme” uz karadarbības gaitu.
“Mēs esam redzējuši, kā bezpilota lidaparāti kļūst arvien svarīgāki kaujās Ukrainā un ieņems centrālo vietu visās turpmākajās kaujās,” laikraksts citē amatpersonas teikto.
NYT sarunu biedri precizēja, ka aizejošās administrācijas centieni ietvēra līdzekļu piešķiršanu ne tikai dronu ražotāju atbalstam, bet arī komponenšu iegādei. Turklāt ASV nosūtīja uz Ukrainu izlūkdienesta virsniekus, lai veicinātu programmas īstenošanu.
Nesenā intervijā CIP direktors Viljams Bērnss to tieši neapstiprināja, taču sacīja, ka ukraiņiem palīdz aizsargāties “ne tikai izlūkdatu apmaiņas ziņā, bet arī dažu sistēmu atbalstīšanā, kas izrādījušās ļoti efektīvas. ”.
Pēc Salivana teiktā, bezpilota lidaparātu izmantošana sākās pēc Ukrainas pirmā lielā (un lielākoties veiksmīgā) pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, kad kļuva acīmredzamas valsts bruņoto spēju robežas. Tobrīd Krievija savā teritorijā vēl nebija ieviesusi dronu ražošanu, bet aktīvi izmantoja Irānas Shahed ierīces, maskējot tās par “Gerāniju”. Teherāna noraidīja bezpilota lidaparātu piegādi Maskavai.
2023. gadā ASV paātrināja centienus izveidot bezpilota lidaparātu ražošanu, gatavojoties otrajam Ukrainas pretuzbrukumam. Bija paredzēts, ka militārpersonām izdosies atgūt dažas teritorijas ar tādiem pašiem panākumiem kā pirmajā reizē (toreiz jo īpaši Hersona atgriezās Kijivas kontrolē), taču tas nenotika. Kopš tā laika konflikts arvien vairāk tiek pielīdzināts Pirmajam pasaules karam “ierakumos”, jo neviena no pusēm nav panākusi būtisku progresu, iegrimusi cīņās par mazām apdzīvotām vietām (visaktīvāk plašsaziņas līdzekļos tika apspriesta Bahmuta).
Amerikāņu amatpersonas atzīmēja, ka otrais pretuzbrukums bija “smaga mācība”. Krievijas bezpilota lidaparāti uzbruka Rietumu tankiem un bruņumašīnām, kad tie mēģināja iziet cauri mīnu laukiem.
Vēlāk ASV ievērojami palielināja atbalstu Ukrainas dronu ražotājiem, koncentrējoties uz valsts centieniem attīstīt savu nozari. Baidena administrācija ir arī strādājusi, lai izveidotu attiecības starp ASV un Ukrainas bezpilota lidaparātu ražotājiem.
Pērn rudenī Pentagons piešķīra 800 miljonus dolāru bezpilota lidaparātu ražošanai Ukrainā. Kad prezidents Volodimirs Zelenskis septembrī apmeklēja Balto namu, Baidens sacīja, ka vēl 1,5 miljardi dolāru tiks novirzīti Ukrainas bezpilota lidaparātu nozares attīstībai. Pēc ASV amatpersonu domām, investīcijas padarījušas ierīces efektīvākas un nāvējošākas.
