Prezidents Džo Baidens šodien paziņos Kongresam par savu nodomu atcelt iecelšanu sarakstā, sacīja augsta līmeņa administrācijas amatpersona, norādot, ka “novērtējums ir pabeigts, un mūsu rīcībā nav informācijas, kas atbalstītu Kubas iecelšanu sarakstā”. Par to raksta CNN
Bijušais valsts sekretārs Maiks Pompeo 2021. gada janvārī, tikai dažas dienas pirms amata atstāšanas, nosauca Kubu par terorisma valsts sponsoru, sakot, ka Havana “sniedz atbalstu starptautiskā terorisma aktiem, piešķirot teroristiem drošu ostu” pēc atteikšanās izdot Kolumbijas partizānu organizācijas vadītāju, kas Havanā atradās miera sarunās, kad Dienvidamerikas valstī notika nāvējošs sprādziens. Pompeo apsūdzēja valsti par savu saistību nepildīšanu, kad prezidents Baraks Obama 2015. gadā tos svītroja no terorisma atbalstītāju saraksta.
Kuba kopā ar Ziemeļkoreju, Irānu un Sīriju ir bijusi viena no tikai četrām valstīm, kas ir izraudzītas par terorisma atbalstītājām.
Visā Baidena administrācijas laikā Kubas amatpersonas ir iestājušās par to, lai viņu valsts tiktu atcelta kā terorisma atbalstītāja valsts, kas papildus vairāk nekā sešus gadu desmitus vecajam ASV embargo izraisa stingras ekonomiskās sankcijas. Decembrī Kubas prezidents Migels Diazs-Kanels līdzās bijušajam Kubas līderim Raulam Kastro vadīja tūkstošiem kubiešu gājienu pie ASV vēstniecības Havanā, aicinot svītrot Kubu no tā dēvētā teroristu saraksta.
Otrdienas lēmums atcelt apzīmējumu bija daļa no daudzpusīga paziņojuma, kas ietvēra arī atteikšanos no Helmsa-Bērtona likuma, kas pazīstams arī kā Libertad likums, III sadaļas. Trampa administrācija 2019. gadā atļāva pilnībā īstenot šo likuma daļu, kas ļāva ASV pilsoņiem vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu par Kubas revolūcijas laikā konfiscēto privātīpašumu. Otrdienas solis kārtējo reizi liedz ASV pilsoņiem to darīt.
Augstākās administrācijas amatpersonas arī sacīja, ka Baidens atceļ citu Trampa laikmeta memorandu, kurā tika izveidots “tā sauktais ierobežotais saraksts, kas ir to vienību saraksts, kas veido noteiktu Kubas vienību bāzi, uz kurām attiecas noteikti aizliegti finanšu darījumi”.
“Līdztekus šiem vienpusējiem soļiem, ko sper ASV, mēs saprotam, ka katoļu baznīca ievērojami virza uz priekšu vienošanās ar Kubu, lai veiktu virkni darbību, kas ļaus humānās palīdzības sniegšanai atbrīvot ievērojamu skaitu politieslodzīto Kubā un tiem, kas ir aizturēti netaisnīgi,” sacīja augsta līmeņa administrācijas amatpersona.
Cita augstākā līmeņa administrācijas amatpersona sacīja, ka viņi sagaida, ka soļi “vispārēji labi tiks uztverti reģionā un ārpus tā”.
Šī amatpersona sacīja, ka Brazīlijas prezidents Luiss Inacio Lula da Silva “lūdza prezidentu Baidenu tieši svītrot Kubu no saraksta” un, ka Kolumbijas valdība nosūtīja ASV diplomātisko notu, aprakstot Kubas palīdzību “veicināt miera sarunas un lūdza Kubu izslēgt no valsts terorisma sponsora nosaukuma.”
“Citi sabiedrotie, tostarp ES, Spānija, Kanāda, Kolumbija, Čīle un daudzi citi, ir lūguši Kubu svītrot no saraksta, un tāpēc mēs uzskatām šo par piemērotu brīdi to darīt, ņemot vērā svarīgo dialogu, kas notiek. starp Kubu un katoļu baznīcu attiecībā uz politieslodzītajiem,” viņi paskaidroja.
Tomēr šīs kustības, visticamāk, nebūs ilgstošas. Ievēlētais prezidents Donalds Tramps ir papildinājis savu komandu ar Kubas izcelsmes amatpersonām, tostarp senatoru Marko Rubio, valsts sekretāra amatā. Kubas imigrantu dēls Rubio jau sen ir atbalstījis soda pasākumus pret salas valdību.
“Saskaņā ar procedūrām, kas reglamentē, jo īpaši valstis terorisma sponsoru sarakstā, Kongresam ir iespēja to pārskatīt,” sacīja pirmā amatpersona.
“Attiecībā uz topošo administrāciju, protams, viņiem būs iespēja pārskatīt arī šo pozīciju. Tomēr viņi strādās, pamatojoties uz to pašu informācijas bāzi, kāda ir pašreizējai administrācijai, lai novērtētu, vai Kuba atbilst kritērijiem, lai tiktu atzīta par terorisma valsts sponsoru,” viņš sacīja.
Jautāta par saskaņošanu ar jauno administrāciju, amatpersona sacīja, ka “Baidena administrācijas attiecīgo administrāciju pārejas komandas un nākamās Trampa administrācijas ir regulāri sazinājušās par virkni jautājumu, un šis jautājums ir viens no jautājumiem, par kuriem tās apspriežas. Esmu sazinājies.”
Kritizējot ASV ekonomiskās sankcijas, Kubas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts par Kubas teroristu saraksta maiņu: “Šis lēmums izbeidz īpašus piespiedu pasākumus, kas kopā ar daudziem citiem nopietni kaitē Kubas ekonomikai un, kam ir nopietna ietekme uz iedzīvotājiem.”
Atsevišķā paziņojumā Ārlietu ministrija paziņoja, ka Kubas prezidents Migels Diazs-Kanels janvārī rakstījis pāvestam Franciskam, ka no Kubas cietumiem tiks atbrīvoti 553 ieslodzītie. Vatikāns jau iepriekš iestājās par politisko ieslodzīto atbrīvošanu Kubā, tostarp par protestiem 2021. gada 11. jūlijā. Tomēr no paziņojuma nebija skaidrs, kuri ieslodzītie tiks atbrīvoti un kad. Paziņojumā teikts, ka ieslodzītie tiks atbrīvoti “pamazām”.
