Starptautiska zinātnieku grupa veikusi plašu ilgtermiņa pētījumu un nonākusi pie secinājuma, ka vecāka gadagājuma sievietes šķiršanos no partnera vai viņa nāvi pārdzīvo smagāk nekā vīrieši. Pētījums par to publicēts žurnālā Journal of Epidemiology & Community Health.
“Pelēkā” šķiršanās ir demogrāfiska tendence, kurā pieaug šķiršanās gadījumu skaits no partnera starp cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem un ir ilgstoši precējušies. Zinātnieki no Čuncjinas Medicīnas universitātes (Ķīna), Helsinku (Somija) un Maksa Planka institūta (Vācija) universitātēm bija neizpratnē par šāda veida šķiršanās un attiecību izjukšanas problēmu kopumā.
Lai pārbaudītu, kā cilvēki tiek galā ar ilgstošu attiecību zaudēšanu šķiršanās rezultātā, kā arī partnera nāvi, pētnieki izsekoja antidepresantu lietošanas modeļus četrus gadus pirms un tikpat ilgu laiku pēc šķiršanās. Pētnieki izmantoja Somijas reģistra datus no 1996. līdz 2018. gadam par 228 644 cilvēkiem vecumā no 50 līdz 70 gadiem.
Tajā konstatēts, ka kopumā 85 031 (37 procenti) no viņiem piedzīvoja otras puses nāvi, 75 009 (33 procenti) bija šķīrušies, un vēl 68 604 (30 procenti) pārtrauca dzīvot kopā ar savu partneri pēc ilgstošām ārlaulības attiecībām. Vēlāk, vidēji pēc diviem līdz trim gadiem, jaunas attiecības noslēdza 53 460 cilvēku. Visbiežāk tie bija vīrieši, kuri iepriekš bija dzīvojuši kopā ar iepriekšējo partneri ārpus oficiālas laulības vai zaudējuši viņu nāves rezultātā. Zinātnieki nav identificējuši nekādas acīmredzamas dzimumu atšķirības attiecībās pēc tipiskas šķiršanās.
Gan vīrieši, gan sievietes, kas piedzīvoja šķiršanos (nāves vai attiecību izjukšanas dēļ), palielināja antidepresantu lietošanu vienu līdz četrus gadus pirms notikuma. Laulības šķiršanas gadījumā pirmie samazināja medikamentu uzņemšanu trīs mēnešus pirms un pēc tā paša perioda par aptuveni pieciem procentiem, savukārt otrās personas medikamentu lietošana tajā pašā laika posmā palielinājās par gandrīz septiņiem procentiem.
Nelaulāto partneru šķiršanās noveda pie tā, ka vīrieši biežāk lietoja medikamentus (par aptuveni trīs procentiem), bet sievietes par sešiem procentiem. Arī otras puses nāve stiprā dzimuma pārstāvjus skāra mazāk: viņu zāļu lietošana pieauga par 4,5 procentiem, bet sievietēm – par 5,6 procentiem. Antidepresantu lietošana pēc tam samazinājās abiem dzimumiem, bet joprojām bija lielāka nekā iepriekš.
Sievietes, kuras piedzīvoja šķiršanos, četru gadu laikā palielināja medikamentu lietošanu par sešiem procentiem, savukārt vīriešu šādu medikamentu lietošana tajā pašā laika posmā palielinājās tikai par trim procentiem. Gada laikā stiprā dzimuma pārstāvju antidepresantu patēriņš atgriezās līmenī, kāds bija 12 mēnešus pirms šķiršanās, un palika tāds pats arī pēc tam.
Sievietēm aina bija savādāka: uzreiz pēc šķiršanās viņas samazināja medikamentu uzņemšanu, bet, sākot ar pirmo gadu pēc šī notikuma, atkal palielināja. Atkārtotu attiecību uzsākšana nedaudz samazināja antidepresantu lietošanu abiem dzimumiem, taču šī ietekme bija īslaicīga.
