Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps savā iepriekšējā pilnvaru laikā 2019.gadā varēja uzzināt par Grenlandes iedzīvotāju it kā vēlmi pievienoties ASV. Šī “vēlme” tika minēta viltotā vēstulē, ko safabricējuši Krievijas izlūkdienesti. Par to, kāpēc 2019. un 2024. gados risinās runas pat problēmām ar Dānijas salu, raksta Bild.
Žurnālisti atgādināja stāstu, par kuru 2022. gada 13. janvārī rakstīja, piemēram, Reuters. Kā izrādījās, Dānijas izlūkdienesti izanalizēja vēstuli, ko 2019. gadā saņēma republikāņu senators Toms Kotons, Donalda Trampa atbalstītājs. Vēstuli esot uzrakstījusi Grenlandes ārlietu ministre Ana Lone Begere. Vēstulē teikts, ka Grenlandes iedzīvotāji ir gatavi sarīkot referendumu un pievienoties ASV. Izlūkdienesti ziņoja, ka vēstule ir viltota: patiesībā to uzrakstījuši Krievijas izlūkdienesti. Tikmēr Kotons publiski aicināja Grenlandi. Izlūkošanas amatpersonas precīzi nezina, vai Tramps redzēja vēstuli. Tomēr politiķis atbalstītāja paziņojumu varēja uztvert nopietni: tieši tad viņš pirmo reizi paziņoja par vēlmi kontrolēt Grenlandes salu.
Rakstā ievietota arī viltotās vēstules skenēta kopija. Redzams, ka tā bija uzdrukāta uz it kā oficiālas veidlapas. Zemāk ir viltots Anas Lone Begeres paraksts.
Bild rakstā citēts Dānijas Drošības un izlūkošanas dienesta (Politiets Efterretningstjeneste, PET) vadītājs Anderss Henriksens. Pēc Henriksena teiktā, viltotā vēstule ir Krievijas un Ķīnas īpaša operācija pret Dāniju. Pēc vēstules saņemšanas Tramps nāca klajā ar priekšlikumu “nopirkt Grenlandi”, un toreizējā Dānijas valdība asi reaģēja un pat “izsmēja to”. Amerikāņu politiķis pēc tam bija aizvainots, jo gaidīja pozitīvāku atbildi, pateicoties skaidrai “gatavībai referendumam”, skaidro analītiķi.
“Mūsu valdība pārvarēs visus juridiskos un politiskos šķēršļus un pēc iespējas ātrāk organizēs referendumu par Grenlandes neatkarību no Dānijas,” bija rakstīts viltojumā.
Bild secināja, ka 2025. gadā Kopenhāgena vilcinās atbildēt uz Trampa apgalvojumiem tikpat skarbi kā pirms sešiem gadiem. Tajā pašā laikā Dānijas valdība palielināja savu militāro klātbūtni salas tuvumā, un premjerministre Mette Frederiksene ierosināja formālu diskusijas par šo problēmu.
