Ievadā atgādināsim, ka France 24 ir Francijas valstij piederošs, publiski finansēts starptautisks ziņu mediju tīkls, kas atrodas Parīzē. Vakar, 10.janvārī portālā France 24 tika publicēts raksts ”Pretkara krievu teātris Latvijā cīnās ar valodas aizliegumu”
Kā šī raksta titulattēlu esam izvēlējušies, iespējams, vienu no izrādes “Lēdija Makbeta” reklāmas vizualizācijām un tieši ar to saistītu ārtelpu afišu Francijas medijā publicētā raksta ievads:
”Rīgas Krievu teātra mēģinājumu telpā aktieri pulcējas uz sezonas lielās pirmizrādes “Lēdija Makbeta” nolasījumu, taču izrādes plakāts Latvijas galvaspilsētā vairs neparādīsies, kā ierasts”
Un, turpinājumā, raksta tulkojums latviešu valodā:
Pilsētas dome aizliegusi teātrim reklamēt izrādes krievu valodā – Baltijas valsts lielākās minoritātes valodā.
Valodas lietošana un plašākā nozīmē Latvijā dzīvojošo etnisko krievu tiesības ir kļuvušas par jutīgām problēmām valstī, kas dedzīgi atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas iebrukumu.
“Mūsu sludinājumi, plakāti un raidījumi būtībā ir pazuduši no pilsētas,” ziņu aģentūrai AFP sacīja Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, sēžot centrā izvietotās norises vietas dekorācijās.
Neskatoties uz aizliegumu reklamēt izrādes krievu valodā, teātris turpina saņemt Latvijas Kultūras ministrijas finansējumu.
Uz skatuves mūziķi noskaņojās, un aktieri vingrinājās pirms Jaungada izrādes – dziesmām un dejām, kuras centrā bija pasažieru grupa, kas iestrēga lidostā spēcīgas snigšanas dēļ.
Izrāde sākas ar svētku klasiku “Zvanu dziesmu”, kuras pamatā ir ukraiņu dziesma “Ščedrik”, kas ir simbolisks gājiens teātrim, kas nepārprotami nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā.
“Mūsu teātris ir ļoti aktīvs pret prokrievisko pozīciju, pret propagandu,” sacīja Bjorka.
“Aizdomu liesmas”
Uz ēkas fasādes plakāts pauž teātra atbalstu Ukrainai, kas apliecina, ka tas “ir krievu teātris, nevis Krievijas teātris”, vēstījumā, kas drukāts latviešu, angļu un krievu valodā.
“Aicinām ikvienu nekurināt aizdomu, naidīguma un naida liesmas mūsu kopīgajās mājās – Latvijā!”
Bjorka arī ierakstīja ziņojumu, kurā tika nosodīts karš, un tas tika pārraidīts pirms katras izrādes.
Viņa atzīst, ka sākotnējās skatītāju reakcijas bija pretrunīgas.
“Bija cilvēki, kuri, izdzirdot audioierakstu, piecēlās kājās, aizcirta durvis un aizgāja,” sacīja Bjorka.
“Bet ir pagājuši divi gadi, un mēs redzam, ka mūsu auditorija, kuras daļa to nesaprata, beidzot ieklausījās,” viņa piebilda.
Pēc neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības 1991. gadā Baltijas valsts ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju mantoja ievērojamu krievu minoritāti.
Apmēram 35 procenti Latvijas iedzīvotāju mājās runā krieviski.
Kopš iebrukuma sākuma valdība ir ieviesusi virkni reformu, tostarp noteikusi latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu valsts skolās.
Tas licis mainīties krievvalodīgo iestādēm.
Bjorkai, pašai krievvalodīgajai latvietei, aizliegums reklamēt krievu valodā riskē radīt plašākas sekas.
“Lai rūpētos par savu drošību, par sabiedrību, kas ir vienota un nesadalīta kaut kādās mazās šūniņās, mums ir jāatrod veids, kā konstruktīvi un produktīvi komunicēt,” viņa sacīja.
Baltkrievu aktieris Ivans Stralcovs, kurš aizbēga no savas Kremļa sabiedrotās dzimtenes, piekrita.
“Mums ir jārunā visās valodās, ko varam. Mums ir jāsaprot vienam otru,” sacīja aktieris, Rīgas Krievu teātra pastāvīgais skatuves mākslinieks.
“Cīnās nenogurstoši”
Lēmumā aizliegt reklāmu krievu valodā Bjorka vaino politiskās partijas, kas sacenšas par vēlētājiem, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas jūnijā.
Teātris ir vērsies administratīvajā tiesā ar lūgumu atcelt aizliegumu, taču Rīgas dome paziņoja, ka aizstāvēs savu lēmumu.
“Latvijas Republikas vienīgā oficiālā valoda ir latviešu,” e-pastā aģentūrai AFP sacīja Mārtiņš Vilemsons no Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas departamenta.
Viņš arī norādīja, ka teātris varētu turpināt reklamēties publiskās ārtelpās — tikai latviešu valodā.
Jautāta par aizliegumu, Latvijas Kultūras ministrija sacīja, ka tā atzinīgi novērtē Rīgas Krievu teātra “ļoti stingro nostāju” attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Kultūras ministrijas vecākā amatpersona Baiba Mūrniece aģentūrai AFP sacīja, ka teātra aktivitātes ir “nozīmīgs instruments sabiedrības integrācijai un vienota sociālā naratīva veidošanai”.
Taču ministrija paziņoja, ka tā nevar atcelt pilsētas domes noteikto aizliegumu.
Bjorkai cīņa turpinās.
«Mēs nenogurstoši cīnīsimies pret šiem populistiskajiem uzbrukumiem krievu valodai, krievu kultūrai un visam, kas saistās ar vārdu ”krievs”,” viņa sacīja.
“Cilvēks var runāt jebkurā valodā, bet, ja šis cilvēks ir par slepkavību, par naidu, par agresiju – tad tas ir slikts cilvēks, nevis slikta valoda, ko viņš runā,” viņa piebilda.
