Eiropas Savienība ir nolēmusi līdz 2027. gadam pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. No tā paša gada sāksies piegādes no perspektīvā Rumānijas Melnās jūras lauka, kura operators noslēdzis pirmo līgumu ar pircēju, kas ir Vācija.
Austrijas OMV, kas attīsta Rumānijas Neptun Deep atradni, ir parakstījis savu pirmo gāzes eksporta līgumu, ziņo Reuters, atsaucoties uz trim cilvēkiem, kas ir pazīstami ar šo darījumu. Pircējs būs Vācijas Uniper, kas piecu gadu laikā iegādāsies 15 TWh (1,7 miljardus kubikmetru); šis apjoms atbilst 1,5% no Vācijas gāzes importa 2024. gadā.
Gāzes piegāde no Neptun Deep lauka Rumānijas šelfā Melnajā jūrā ir jāsākas 2027. gadā. Atgūstamās rezerves tiek lēstas 100 miljardu kubikmetru apmērā (2012. gadā tika ziņots par 42–84 miljardiem), padarot šo atradni par vienu no lielākajām ES. Pēc savas darbības uzsākšanas Rumānija kļūs par lielāko gāzes ražotājvalsti Eiropas Savienībā un pirmo reizi par gāzes neto eksportētāju.
Tiek lēsts, ka ražošanas maksimuma laikā Neptune Deep saražos aptuveni 8 miljardus kubikmetru 10 gadu laikā; Līdz ar to gāzes ieguve Rumānijā gandrīz dubultosies. Gāzes ražotāji saskata ievērojamu potenciālu jauniem atklājumiem Rumānijas Melnās jūras sektorā, kur rezerves tiek lēstas 200 miljardu kubikmetru apmērā, atzīmē Reuters.
Lauka apsaimniekotājs ir OMV Petrom, kura akciju kontrolpakete pieder OMV, un Rumānijas valsts uzņēmums Romgaz – 20,7% (uzņēmumiem pats lauks pieder uz pusi).
Paziņojums par pirmo gāzes piegādes līgumu ar Neptun Deep parādījās nedēļu pēc tam, kad tika pārtraukts Krievijas gāzes tranzīts uz Eiropas valstīm caur Ukrainu, kas atteicās atjaunot līgumu, kura termiņš beidzās 2024.gadā.
Rezultātā no pieciem pirmskara gāzes eksporta ceļiem uz Eiropu Gazprom palika tikai viens – Turkish Stream. Kopējās cauruļvadu gāzes piegādes Eiropai sasniedza aptuveni 27-28 miljardus kubikmetru 2023. gadā (Gazprom vairs nepublicē attiecīgu statistiku), bet 2024. gadā, saskaņā ar TASS aprēķiniem, pamatojoties uz Gazprom ikdienas datiem par tranzītu caur Ukrainu un Eiropas gāzes tīklu pārvades sistēmu operatoriem – 32,1 miljards kubikmetru.
2023. gadā Eiropai pa Ukrainas maršrutu tika piegādāti vairāk nekā 14 miljardi kubikmetru, bet 2024. gadā, pēc TASS aprēķiniem, 15,4 miljardi (tas ir aptuveni 5% no Eiropas vajadzībām). Tādējādi pēc Ukrainas tranzīta pārtraukšanas Gazprom zaudēs aptuveni pusi no eksporta uz Eiropu (lai gan var palielināt sūknēšanas apjomus pa Turkish Stream, caur kuru turpinās apgādāt Ungāriju, kā arī Serbiju un Balkānu valstis).
Gazprom eksports uz Eiropu pirms kara pārsniedza 150 miljardus kubikmetru, un līgums ar Ukrainu paredzēja atsūknēt 40 miljardus kubikmetru gadā. Bet 2022. gadā Kremlis mēģināja “nosaldēt Eiropu” kā sodu par atbalstu Ukrainai un sankcijām pret Krieviju, savukārt Eiropas valstis sāka pāriet uz citiem piegādātājiem. Līdz 2027. gadam ES ir nolēmusi pilnībā pārtraukt cauruļvadu gāzes importu no Krievijas.
Pagājušā gada rudenī OMV, vecākais padomju un Krievijas gāzes darbinieku partneris Eiropā, pārtrauca attiecības ar Gazprom pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgas sadarbības.
