Cilvēki pēc savas būtības ir sociāli. Mēs uzplaukstam, pateicoties saiknei, saziņai un kopīgai pieredzei, kas palīdz veidot mūsu identitāti un veicina piederības sajūtu.
Par to savā pētījumā raksta zinātnieku komanda – Barbara Jacquelyn Sahakian, klīniskās neiropsiholoģijas profesore, Kembridžas universitāte; Christelle Langley, Kembridžas Universitātes Kognitīvās neirozinātnes pēcdoktorantūras pētniece; Čuns Šens, Fudaņas Universitātes neirozinātnes pēcdoktorantūras pētnieks un Dzjanfens Fens, Fudaņas Universitātes smadzeņu iedvesmotā intelekta/datorzinātnes zinātnes un tehnoloģijas profesors.
Tomēr arvien digitālākajā un straujākajā pasaulē vientulības un sociālās izolācijas sajūta ir kļuvusi satraucoši izplatīta.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka šīs sajūtas ir plaši izplatītas. Apmēram 25 procenti vecāku cilvēku izjūt sociālo izolāciju, un pat 5–15 procenti pusaudžu jūtas vientuļi.
Šie skaitļi ir svarīgi, jo publicētie pētījumi ir parādījuši, ka sociālā izolācija un vientulība ir saistīta ar paaugstinātu slimību un nāves risku. Patiešām, mūsu pašu pētījums, kas tika publicēts 2022. gadā, atklāja, ka vecāka gadagājuma cilvēku sociālā izolācija palielina demences attīstības risku par 26 procentiem. Mēs arī atklājām, ka vientulība bija saistīta ar depresiju .
Mēs vēlējāmies turpināt mūsu iepriekšējo pētījumu, izprotot pamatā esošos bioloģiskos procesus, kas ir pamatā šai saiknei starp sociālo izolāciju un vientulību un veselību. Kāpēc vientulība ir tik slikta mūsu ķermenim un prātam?
Olbaltumvielu izpēte
Mēs koncentrējāmies uz proteomiku, olbaltumvielu izpēti. Tas ir tāpēc, ka mēs zinām, ka proteīniem ir nozīme gēnu ekspresijā, procesā, kurā gēnā kodētā informācija tiek pārvērsta bioloģiskajā aktivitātē. Olbaltumvielas ir arī galvenais zāļu mērķu avots medikamentu izstrādei.
Šajā sadarbības pētījumā starp Kembridžas Universitāti un Fudaņas Universitāti, kas publicēts Nature Human Behavior, mēs izmantojām datus no 42 062 dalībniekiem no AK Biobank un pētījām 2920 plazmas proteīnus.
Mēs pētījām saistību starp olbaltumvielām un pašu ziņoto vientulību un sociālo izolāciju. Mēs atklājām, ka proteīni, kas ir būtiski saistīti ar vientulību un sociālo izolāciju, ir arī saistīti ar iekaisumu, kā arī pretvīrusu un imūnreakcijām.
Jo īpaši mūsu pētījums liecināja, ka vientulība var izraisīt piecu specifisku smadzenēs ekspresētu proteīnu (pazīstams kā GFRA1, ADM, FABP4, TNFRSF10A un ASGR1) līmeņa paaugstināšanos.
Citiem vārdiem sakot, visas olbaltumvielas, kuras mēs identificējām kā saistītas ar vientulību, bija “pozitīvi saistītas”, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri jūtas vientuļi, parasti ir augstāks olbaltumvielu līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri nejūtas vientuļi.
Mēs arī pētījām datus, kas izsekoja mūsu dalībnieku veselību apmēram 14 gadus. Tas atklāja, ka vairāk nekā puse proteīnu bija saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām, 2. tipa diabētu, insultu un nāvi.
Pamatojoties uz mūsu atklājumiem, labas sociālās attiecības un vientuļa sajūta var veicināt veselību, samazinot noteiktu kaitīgo olbaltumvielu līmeni. Tomēr olbaltumvielas var tikai daļēji izskaidrot saikni starp vientulību un veselību. Var būt nozīme arī citiem iespējamiem ceļiem, piemēram, sociālajam stresam.
Cik mums zināms, tas var būt pirmais pierādījums tam, kā vientulība ietekmē saslimstību un mirstību, saistoties ar šiem pieciem galvenajiem proteīniem.
Sabiedrības ietekme
Sociālā izolācija un vientulība ietekmē visu vecumu un dzimumu pārstāvjus un izraisa nopietnas garīgās un fiziskās veselības problēmas. Šis pētījums palīdz saprast, kā tas notiek bioloģiskā līmenī.
Tas parāda, cik svarīgi ir sazināties ar citiem, izmantojot sociālās aktivitātes, piemēram, brīvprātīgo darbu vai komandas sportu. Tas var samazināt sociālās izolācijas un vientulības ietekmi uz pamatā esošajiem bioloģiskajiem procesiem, kas ir svarīgi veselības iznākumam.
Lai gan tehnoloģija piedāvā jaunus veidus, kā uzturēt kontaktus, tā dažkārt var radīt virspusējus savienojumus, kas liek mums justies atdalītākiem nekā jebkad agrāk. Šis paradokss — digitālās mijiedarbības ieskauts, taču jūtas dziļi vientuļš — uzsver dziļu, jēgpilnu sociālo sakaru nozīmi.
Aci pret aci sociālā mijiedarbība, kurā jūs piedzīvojat arī neverbālu saziņu, bieži vien veicina labākus sakarus. Patiešām, viens pētījums parādīja, ka partneriem, kas sazinājās aci pret aci, bija vairāk pozitīvu iespaidu nekā cilvēkiem, kas mijiedarbojas ar datoru.
Sociālā mijiedarbība galu galā ir būtiska mūsu labklājībai, uzlabojot gan fizisko, gan garīgo veselību. Sociālie sakari mazina stresu, pazemina asinsspiedienu un atbalsta imūnsistēmu. Tie arī uzlabo kognitīvo veselību un uzlabo smadzeņu veselību. Turklāt tie var veicināt empātiju un sapratni, stiprinot mūsu prātu un nodrošinot emocionālu noturību.
Skaidrs, ka, lai veicinātu plaukstošu sabiedrību, mums ir jāveido jēgpilnas attiecības vienam ar otru.