Mūsdienās šādi ziņu virsraksti var vedināt uz pārdomām vairākos virzienos, tāpēc jau ievadā uzsvērsim, ka to patiešām ir daudz, bet strīds radās dēļ sākotnējā – “veselības apsvērumu dēļ un saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem”
Zviedrijas Pārtikas aģentūra ir izstrādājusi priekšlikumus jaunām uztura pamatnostādnēm, kas tika apspriestas un akceptētas jau rudenī.
2025. gada sākumā bija paredzēts, ka tiks prezentēti gatavie uztura ieteikumi, taču pēc Zviedrijas valdības lūguma, tas tagad ir atlikts uz nākotni.
Priekšlikumos Zviedrijas Pārtikas aģentūra cita starpā iesaka Zviedrijas patērētājiem ēst vairāk pilngraudu pārtiku, katru dienu ēst pākšaugus un riekstus, ierobežot saldumu un bezalkoholisko dzērienu uzņemšanu – un ēst ne vairāk kā 350 gramus sarkanās gaļas nedēļā, no kuras tikai neliela daļa ir sālīta gaļa.
Tieši pēdējais ir atjauninātais ieteikums, jo līdz šim spēkā esošajās vadlīnijās ieteikums ir ne vairāk kā 500 grami nedēļā. Taču Zviedrijas Pārtikas aģentūra tagad vēlas “veselības apsvērumu dēļ un saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem”, lai zviedri ēstu mazāk gaļas.
Un tieši šīs izmaiņas ir izraisījušas valdības reakciju, jo cilvēki ir noraizējušies par to, kā tas varētu ietekmēt Zviedrijas gaļas nozari. Lūk, kā uz to 19.decembrī reaģēja Zviedrijas Lauku lietu un infrastruktūras ministrija. Zemāk publicējam pilnu preses relīzi:
”Valdība šodien nolēmusi uzdot Zviedrijas Pārtikas aģentūrai grozīt uzdevumu saistībā ar Zviedrijas uztura vadlīniju atjaunināšanu. Šis uzdevums nozīmē, ka Zviedrijas Pārtikas aģentūrai ir jāveic padziļināta ietekmes analīze par to, kā var pieņemt, ka iestādes ierosinātie ieteikumi par sarkano gaļu un sālītas gaļas uzturu ietekmēs sabiedrības veselību, pārtikas ražošanu, klimatu, bioloģisko daudzveidību un nodrošinātību ar pārtiku.
– Ieteikumi par uzturu ir ļoti svarīgi no vairākiem dažādiem aspektiem — ne tikai attiecībā uz ilgtermiņa pārtikas piegādi un piekļuvi barojošai pārtikai. Runājot par sarkanās gaļas uztura ieteikumiem, joprojām ir neskaidrības par ietekmi uz Zviedrijas pārtikas ražošanu, tāpēc Zviedrijas Pārtikas aģentūrai ir uzdots veikt to padziļinātu analīzi, saka lauku lietu ministrs Pēters Kulgrēns.
Zviedrijas Pārtikas aģentūra savā priekšlikumā par jauniem uztura ieteikumiem novērtē, ka, cita starpā, sarkanās gaļas un sālītas gaļas daudzuma ieteikums ir jāsamazina no pašreizējā līmeņa, kas nepārsniedz 500 gramus nedēļā, līdz 350 gramiem nedēļā, no kuriem sālīta gaļa veido tikai nelielu daļu.
Ietekmes analīzē Zviedrijas Pārtikas aģentūrai ir jāsāk ar pieņēmumu, ka attiecīgi pieci procenti un 30 procenti iedzīvotāju ievēro šos līmeņus, kā arī scenāriju, ka Zviedrijas produktu īpatsvars nemainās, un scenāriju, ka vairāk cilvēku izvēlas zviedru produktus. Analīzē īpaši jākoncentrējas uz ietekmi uz primāro ražošanu, un tajā ir jāparāda arī atšķirības vietējās un importētās gaļas klimata ietekmē. Ietekme uz veselību jānovērtē arī tad, ja patēriņš atbilst šodienas uztura ieteikumiem, proti, 500 grami, un attiecīgi 350 grami nedēļā.
Zviedrijas Pārtikas aģentūrai ir jānogaida, lai atjauninātu Zviedrijas uztura vadlīnijas, līdz tiks paziņots par rīkojumu, kam jānotiek ne vēlāk kā 2025. gada 30. aprīlī”.