Pēdējā laikā populāri kļuvuši pienam līdzīgi dzērieni no augu materiāliem – graudiem, sēklām, pākšaugiem vai riekstiem. Daži uzskata, ka tie ir veselīgāki par parasto govs pienu. Tomēr itāļu un dāņu zinātnieki kopīgā pētījumā skaidri pierādīja, ka tas ir maldīgs priekšstats.
Pētījumā, kas nesen publicēts žurnālā Food Research International, biomedicīnas un pārtikas zinātnieki no Kopenhāgenas Universitātes (Dānija) sadarbībā ar kolēģiem no Brešas Universitātes analizēja 10 augu izcelsmes dzērienu paraugus, kas izgatavoti no sojas, auzām, rīsiem un mandelēm, kā arī to maisījumiiem. Piena aizstājēju uzturvērtības tika salīdzinātas ar divu veidu ultrapasterizēta (UHT) govs piena īpašībām ar tauku saturu 3,5% un 1,5%.
Zinātnieki paraugos konstatēja būtiskas neaizvietojamo aminoskābju, olbaltumvielu un citu vielu satura atšķirības, taču nonāca pie skaidra secinājuma: augu izcelsmes dzērieniem ir zemāka uzturvērtība nekā parastajam pienam. Turklāt daži no tiem saturēja potenciāli bīstamus savienojumus, kas lielā koncentrācijā var radīt kaitējumu.
Skaidrojot rezultātus, pētnieki atzīmēja, ka govs piens parasti nonāk pie galda gandrīz nemainītā veidā, ražošanā veicot maigu termisko apstrādi. Augu bāze, no kuras tiek radīti piena analogi, tiek pakļauta intensīvākai iedarbībai, pirms pārvēršas dzērienā.
Jo īpaši eksperti ir atklājuši, ka tā dēvētās Maijāra reakcijas rezultātā, kas karsējot notiek starp aminoskābēm un cukuriem, augu izcelsmes dzērienos esošās olbaltumvielas tiek modificētas lielākā mērā nekā olbaltumvielas parastajā UHT pienā. Turklāt lielākā daļa augu pienu olbaltumvielu un neaizvietojamo aminoskābju ziņā ir zemākas par dabisko pienu.
Pētījumā pārbaudītie piena paraugi saturēja 3,4 gramus olbaltumvielu uz 100 mililitriem, savukārt astoņās no 10 alternatīvām bija robežās no 0,4 līdz 1,1 gramiem. Izņēmums bija divi dzērieni, kas ietvēra soju.
Neaizvietojamo aminoskābju līmenis visos augu izcelsmes paraugos bija zemāks nekā govs pienā, bet septiņi no 10 dzērieniem cukura satura ziņā apsteidza dabīgo produktu.
Turklāt Maijāra reakcijas produkti augu izcelsmes dzērienos bija lielākā daudzumā nekā pienā. Pētniekus satrauca fakts, ka akrilamīds tika atrasts četros paraugos, kuru pamatā ir auzas un mandeles. Pēc zinātnieku domām, šis par kancerogēnu uzskatītais savienojums varētu veidoties sastāvdaļu cepšanas rezultātā dzērienu ražošanas laikā. Akrilamīda pēdas tikušas konstatētas arī citos pārtikas produktos – maizē, cepumos, kafijas pupiņās, ceptos kartupeļos un čipsos.
Vairāki citi augu piena paraugi saturēja arī α-dikarbonila savienojumus un hidroksimetilfurfurolu (5-hidroksimetilfurfurolu, HMF). Šīs ķīmiski aktīvās vielas var būt kaitīgas veselībai, taču pārbaudītajos dzērienos to koncentrācijas, kā arī akrilamīda saturs bija nelielas un draudus neradīja.
Pētnieki secināja, ka viņu atklājumi parāda, cik maz ir zināms par savienojumiem, kas veidojas pārtikas pārstrādes laikā. Pēc autoru domām, lielāka uzmanība būtu jāpievērš Maijāra reakcijas produktu izpētei, jo daži no šiem savienojumiem var veicināt iekaisumu organismā un ir saistīti ar paaugstinātu sirds slimību un diabēta risku.
