Šodien milzu ažiotāžu izraisīja mūsu raksts par to, ka biržā strauji krīt sviesta cena. Pie notiekošā atspoguļojuma veikalu plauktos šodien vēl noteikti nenonāksim, tāpēc cilvēku prātu nomierināšanai publicēsim rakstu par produktu, kura cena, pretēji sviestam, pieaug un milzīgi – kafiju (zemāk attēlā).
Populārākās kafijas šķirnes Arabica biržas cenas sasniegušas visu laiku augstāko līmeni, galvenokārt sausuma un lietus dēļ Brazīlijā. Patērētāji cenu kāpumu izjutīs 2025. gada sākumā. Kāpēc kafija kļūst dārgāka un vai varam gaidīt kafijas deficītu?
Šonedēļ, 10. decembrī, marta fjūčeru cena Arabica kafijai, kas ir pasaulē populārākā kafijas šķirne, uzstādīja visu laiku rekordu – 3,34 USD par mārciņu (apmēram 0,45 kg) pupiņu. Tikai gada laikā Arabica kafija ir sadārdzinājusies par 80%. Atī cita populārā šķirne Robusta septembrī pārspēja savu visu laiku rekordu.
Kafijas cienītāji gan to sajutīs tikai pēc Jaunā gada. Kā BBC skaidroja Tuan Loc Commodities vadītājs Vins Ngujens, iepriekš grauzdēšanas uzņēmumi, lai saglabātu savu tirgus daļu, centās nepaaugstināt cenu gala patērētājam, taču tagad joprojām ir tuvu tam, lai to izdarītu 2025. gada pirmajā ceturksnī.
Itālijas Lavazza pārstāve BBC sacīja, ka uzņēmums “ir spiests pielāgot cenas”, lai saglabātu produktu kvalitāti un klientu uzticību. Novembrī Nestlé vadības pārstāvis arī runāja par plāniem mainīt kafijas iepakojumu cenas un izmērus. Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka JDE Peet’s, kam pieder zīmoli Jacobs, L’Or, Tassimo un Douwe Egberts, plāno paaugstināt cenas savai kafijai, kas ražota no Brazīlijas izejvielām, par 30%.
Kas noticis?
Iepriekšējais Arabica kafijas cenas rekords tika uzstādīts 1977. gadā. Tolaik Brazīlija, lielākā arabikas piegādātāja pasaules tirgiem, cieta no 1975. gada salnām, kas iznīcināja divas trešdaļas no tās kafijas plantācijām.
2024. gada augustā un septembrī Brazīlijā bija lielākais sausums 70 gadu laikā, kam oktobrī sekoja lietusgāzes. Tieši šajā laikā zemnieki vienlaikus novāc ražu un sagatavo stādus nākamajai sezonai, raksta The Wall Street Journal.
Potenciālā ražas neveiksme Brazīlijā sausuma un lietus dēļ ir galvenais iemesls bažām, BBC skaidroja Saxo Bank ekonomists Ole Hansens.
Taču ne tikai Arabica kafijas audzētāji Brazīlijā ir piedzīvojuši ekstremālus laikapstākļus pēc vietējiem standartiem. Arī lielākā Robusta kafijas piegādātāja Vjetnama šogad piedzīvoja sausumu un spēcīgas lietavas.
Tajā pašā laikā visā pasaulē pieaug pieprasījums pēc kafijas. Pat tējas dzimtenē Ķīnā kafija kļūst arvien populārāka: tikai desmit gadu laikā, no 2008. līdz 2018. gadam, ķīnieši sāka dzert divreiz vairāk kafijas. Un arī briti, slavenie tējas cienītāji, sāka dot priekšroku kafijai.
Taču cenu kāpums tiek skaidrots ne tikai ar pieprasījuma pieaugumu un laikapstākļiem, bet arī ar pesimismu tirgū. “Šodien kafijas tirgus ir ļoti spekulatīvs, jo mēs vēl neesam sasnieguši ražas novākšanas sezonu,” The Wall Street Journal citē Marku Smukeru, uzņēmuma JM Smucker, kuram pieder Dunkin’ Donuts, vadītāja viedokli.
Tomēr cenu kāpums visus neapbēdina. 80% kafijas, pēc kafijas un klimata organizācijas datiem, nāk no mazām plantācijām. Viņiem akciju cenu pieaugums kafijai nozīmē ienākumu pieaugumu.
“Milzīgās kafijas kompānijas var teikt, ka augstas cenas ir sliktas, bet tas patiesībā nozīmē, ka lauksaimnieki beidzot nopelnīs pietiekami daudz, lai iztiktu,” laikrakstam The Grocer sacīja britu kompānijas Pact Coffee kafijas eksperts Vils Korbijs. Pēc viņa teiktā, kafijas pupiņas “pārāk ilgi ir pārdotas Rietumiem par pārāk zemu cenu”.
Šķiet, ka mēs to jau esam dzirdējuši
Lai gan 1977. gada rekords šogad tika pārspēts pirmo reizi, prese un analītiķi jau gandrīz piecdesmit gadus regulāri raksta par gaidāmo deficītu un ārprātīgo cenu pieaugumu.
“Kafijas dzērāji, kuri tagad nevar to atļauties par tik nežēlīgām cenām, drīz uz to atskatīsies ar nostalģiju,” prognozēja The New York Times 1977.
“Kafijas cenu kāpums liek dzēriena dzērājiem nervozēt,” vēstīja virsraksts laikrakstā The Washington Post 1986. gadā. “Kafijas cenas sasniedza 20 gadu augstāko līmeni, baumās par deficītu,” 1997. gadā atzīmēja The New York Times.
“Nomierinies, nekrīti panikā! Visā pasaulē pietrūkst kafijas,” 2014. gadā rakstīja The Washington Post. “Mēs saskaramies ar kafijas deficītu – un kafija drīz varētu izmirt,” teikts 2016. gada Business Insider raksta virsrakstā. “Jūsu rīta kafija drīz kļūs dārgāka,” tajā pašā izdevumā brīdināja 2021. gadā.
Starp pesimisma periodiem bija arī optimistiski brīži: “Kafijas netrūkst” (The New York Times, 1982), “Nē, kafijas globālā mērogā netrūks” (Foundation for Economic Education, 2015).
Kas notiks tālāk?
Varbūt kafijas plantācijām vajadzētu pārcelties uz citām valstīm? Kafijas koki, kuru pupiņas dod mums arabikas kafiju, ir diezgan smalki augi. Ideālā temperatūra to audzēšanai ir 15–24°C; karstums maina topošā dzēriena garšu, bet sals iznīcina kokus.
Šī šķirne vislabāk aug augstumā no 1200 līdz 2200 m virs jūras līmeņa. Tieša saules gaisma ir kaitīga kafijas kokam, tāpēc ideālā gadījumā kafijas plantācijas vajadzētu noēnot ar lielākiem kokiem. Visbeidzot, arabikai ir svarīgi arī nokrišņi un augsnes sastāvs.
Klimata pārmaiņu dēļ arabikas audzēšanas apgabals mainās. Salīdzinot ar Indijas riekstiem un avokado, kafija ir daudz neaizsargātāks augs: klimata pārmaiņas ir skārušas visas tās audzēšanas vietas.
Saskaņā ar 2022. gada pētījumu, arabikas audzēšanai piemērotu vietu kļūs arvien mazāk Centrālajā un Dienvidamerikā, Centrālajā un Dienvidāfrikā, Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Tajā pašā laikā nav daudz jaunu platību, kur turpmāk būs iespējams audzēt kafiju sakarā ar minimālās temperatūras paaugstināšanos gada aukstākajos mēnešos. To vidū ir Urugvaja, Argentīna, Čīle, ASV, Indija, Jaunzēlande un Ķīna.
Bet ir labas ziņas: Robusta, atšķirībā no arabikas, panes karstāku klimatu un var augt zemākā augstumā.
