Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps vēlas, lai Pekina izdarītu spiedienu uz Maskavu, lai tā pēc iespējas ātrāk izbeigtu Ukrainas konfliktu. Ja Ķīna tam nepiekritīs, Vašingtona paaugstinās tarifus Ķīnas precēm. Tramps to teica Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, tiekoties Parīzē pagājušajā nedēļā, vēsta Wall Street Journal .
Izdevums norāda, ka Tramps vēlas, lai arī Eiropas valstis šajā jautājumā izdarītu spiedienu uz Ķīnu.
Iespējams, tas ir iemesls Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina uzaicināšanai uz Trampa inaugurāciju, kas notiks 20.janvārī, kā jau dienu iepriekš ziņoja CBS. Tomēr, kā ziņo kanāls un ziņu aģentūra Associated Press, Ķīnas līderis, visticamāk, no piedāvājuma atteiksies, taču pasākumu varētu apmeklēt Ķīnas vēstnieks ASV Sji Fens.
Kā iepriekš ziņoja mediji, Tramps sacīja, ka pēc stāšanās amatā plāno parakstīt dekrētu, saskaņā ar kuru Ķīnas produktiem tiks piemēroti papildu 10% papildus esošajiem tarifiem. Dažus no tiem republikānis uzlika savā pirmajā pilnvaru termiņā, taču Džo Baidena administrācija lielākoties ir saglabājusi tarifus dažādiem Ķīnas importa produktiem, tostarp saules paneļiem, pusvadītājiem un baterijām. Un šā gada maijā no Ķīnas importētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem nodokļa likme tika palielināta no 25% līdz 100%. Tika saglabāti vai palielināti arī tarifi Ķīnas tēraudam, alumīnijam un medicīnas precēm.
WSJ arī raksta, ka Tramps sanāksmē Elizejas pilī sacīja, ka vēlētos, lai Ukrainas teritorijā atrastos ārvalstu karaspēks. Pirmo reizi Makrons to ierosināja februārī, un Zelenskis nesen atzina, ka Kijiva varētu spert šādu soli līdz Ukrainas uzņemšanai NATO. “Bet pirms tam mums ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kad Ukraina būs ES un, kad Ukraina būs NATO,” toreiz piebilda Ukrainas līderis.
Tramps uzsvēra, ka būtu jāizvieto Eiropas karaspēks, raksta WSJ. Ceturtdien pēc samita Berlīnē vairāku Eiropas valstu pārstāvji solīja sniegt Ukrainai drošības garantijas miera līguma ar Krieviju gadījumā.
Tramps arī sacīja Makronam un Zelenskim, ka neatbalsta Kijivas dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Taču tajā pašā laikā ievēlētais prezidents “vēlētos redzēt spēcīgu, labi bruņotu Ukrainu pēc karadarbības pārtraukšanas”.
Tas sasaucas ar Kīta Kelloga, kuru Tramps izvēlējās par īpašo sūtni Ukrainā un Krievijā. piedāvāto izlīguma plānu. Kā ziņoja mediji, saskaņā ar šo plānu ASV apbruņotu Ukrainu un stiprinātu tās aizsardzību, lai nodrošinātu, ka Krievija neuzbruks pēc pamiera vai miera līguma noslēgšanas. Tomēr turpmākajai militārajai palīdzībai no Vašingtonas, saskaņā ar plānu, Kijivai būs jāpiedalās sarunās ar Maskavu.
Ukrainai netiks lūgts atteikties no sava mērķa atgūt savas teritorijas, bet tai būtu jāpiekrīt “izmantot diplomātiju, nevis spēku, saprotot, ka tas prasīs turpmāku diplomātisku izrāvienu, kas, visticamāk, nenotiks, kamēr Putins nepametīs amatu”, teikts dokumentā ar kuru Kelloga iepazīstināja Trampu. Viņš uz to esot atbildējis pozitīvi.
Oktobrī Ukrainas prezidents prezentēja savu “uzvaras plānu”, ar kuru viņš iepriekš bija privāti iepazīstinājis savus partnerus. Pirmais plāna punkts ir tuvākajā laikā (pirms Trampa inaugurācijas 2025. gada janvārī) uzaicināt Ukrainu uz aizsardzības aliansi. ASV vēlāk skaidri norādīja, ka Kijiva noteikti kļūs par organizācijas dalībvalsti, taču “tagad Ukraina nav tajā stadijā, kad alianse runā par ielūguma sniegšanu īstermiņā”.
Nesen Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks viesojās Vašingtonā, Ņujorkā un Floridā, kur tikās ar Trampa komandas locekļiem, kā arī Baltā nama nacionālās drošības padomnieku Džeiku Salivanu un vairākiem kongresmeņiem, tostarp Miču Makonelu un Hakīmu Džefriju. The Wall Street Journal rakstīja, ka Jermaks, cita starpā, ticies ar Kellogu, kā arī ar Maiku Valcu, kurš tika iecelts par nacionālās drošības padomnieku, un nākamo viceprezidentu Dž.D.Vensu. Viens no laikraksta sarunu biedriem sacīja, ka Kijiva plāno paziņot par gatavību mieram, taču “tam jābūt ilgtspējīgam mieram”, jo “nestabils īslaicīgs miers neatbilst ASV vai Ukrainas interesēm”.
Pēc CNN avota teiktā, tikšanās Vašingtonā galvenokārt bija veltīta situācijas novērtēšanai kaujas laukā. Ukrainas delegācija izklāstīja aizsardzības stratēģiju, neiedziļinoties detaļās. Kanāla sarunu biedrs atzīmēja, ka Kellogs sarunas laikā nebija klāt, un “Valcs un Venss pārsvarā klausījās”.
