Amerikāņu karavīri paliks Sīrijā pēc Bašara al Asada režīma gāšanas, lai cīnītos pret terorismu un likvidētu Islāma valsts kaujiniekus. To vakar intervijā Reuters NEXT konferencē Ņujorkā paziņoja ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieka vietnieks Džons Finers.
Pēc viņa teiktā, tas nav priekšmets kaut kādām sarunām, un Vašingtona savu militāro klātbūtni Sīrijā uzskata par stabilitātes garantiju reģionā, neskatoties uz to, ka vēl nav zināms, kā jaunās Sīrijas varas iestādes reaģēs uz ārvalstu karaspēka klātbūtni tās teritorijā.
Iepriekš ievēlētais prezidents Donalds Tramps uzsvēra, ka ASV nevajadzētu iesaistīties konfliktā Sīrijā.
Tikmēr Vašingtona tāpat kā līdz šim uzskata Hayat Tahrir al-Sham (HTS) par teroristu organizāciju, kurai ir ierādīta vadošā loma vienotā nemiernieku grupā, kas veidota no neviendabīgiem spēkiem. Krievija un vairākas citas valstis arī vēl nav mainījušas savu vērtējumu HTS, lai gan ir ievērojami mīkstinājušas savu retoriku.
Situācija Sīrijā attīstās uz nenoteiktības fona par tur esošo Hmeimimā un Tartusā esošo Krievijas militāro bāzu nākotni. Pēc mediju ziņām, Maskava vērsusies pie Turcijas pēc atbalsta šajā jautājumā. Ankaras reakcija nav zināma.
Turcijas gambīts
Ekspertu kopiena sliecas uzskatīt, ka Sīrijas varas maiņas rezultātā Turcija ir kļuvusi par vienu no galvenajām ieguvējām. Tā izdarīja galveno likmi uz Sīrijas Nacionālo armiju (SNA), kas spēja atgrūst kurdu militāros spēkus no Turcijas robežas un ieņēma vairākas pilsētas, tostarp Menbižu. Kurdi ir ASV taktiskie sabiedrotie.
Tā vai citādi Turcija ir manāmi nostiprinājusi savas pozīcijas, bet Irāna un Krievija ir zaudējušas vienu no galvenajiem tramplīniem savas ietekmes saglabāšanai reģionā.
Ir skaidrs, ka Ankara ir kļuvusi par galveno ieguvēju no Asada režīma sabrukuma, norāda Prāgā strādājošais starptautiskais novērotājs Ivans Preobraženskis. Par to, pēc viņa viedokļa, liecina vairāki apstākļi.
“Acīmredzot Turcija bija vienīgā valsts, kas zināja par gaidāmajām izmaiņām status quo, kas pēdējos gados bija izveidojies Sīrijā,” viņš piebilda. “Tas liek domāt, ka tā situāciju kontrolēja.” Protams, galvenais ieguvējs izrādījās Turcija, jo Krievijas un Irānas, tās galveno konkurentu Sīrijā, ietekme tagad ir samazināta līdz gandrīz nullei.
Attiecīgi vienīgais potenciālais Ankaras konkurents te paliek Persijas līča valstu arābu monarhijas, turpināja eksperts: ”Tomēr nav skaidrs, cik nopietnu lomu tās šobrīd var spēlēt. Taču Turcijas ietekme ir tieši izmērāma. Ankara netieši piedalījās Asada režīma gāšanā. Tagad, pateicoties atsevišķām grupām (nemiernieku spēkiem), kas ir vērstas tieši uz Turciju, Erdogans var pilnībā nodot varu Sīrijā savā kontrolē.
Atgādināsim, ka, kā pirms dažām dienām sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Sīrijas nākotni noteiks Sīrijas tauta. Viņš sacīja, ka visām valstīm ir jāapņemas atbalstīt iekļaujošu un pārredzamu procesu un atturēties no ārējas iejaukšanās.
Ivanam Preobraženskim bija grūti pateikt, kā Asada gāšana varētu ietekmēt Ankaras attiecības ar Maskavu. “Redžeps Erdogans jau ir mēģinājis publiskajā telpā neitralizēt notikušā ietekmi, sakot, ka tagad pasaulē ir palikuši tikai divi politiķi – viņš un Putins. Tie ir nekaunīgi glaimi, ar kuriem viņš cenšas piesegt faktu, ka Turcija deva ļoti spēcīgu triecienu Krievijas interesēm, un šī trieciena sekas varētu būt ilgtermiņa. Sīrija bija vienīgais Krievijas tranzīta punkts ceļā uz Āfriku. Tāpēc tagad Maskava riskē zaudēt savu ietekmi ne tikai Tuvajos Austrumos, bet arī Āfrikas kontinentā.
Kā liecina Kalnu Karabahas pieredze, kur arī Turcija pamazām pilnībā likvidēja Maskavas ietekmi Dienvidkaukāzā, Erdoanam izdodas pārspēt Putinu, eksperts atzīmēja: ”Un viņu vairāk satrauc nevis Krievijas stratēģiskās intereses, bet gan savas personīgās intereses. ambīcijas, kā tas ir ierasts pie diktatoriem. Viņš ir tikpat neadekvāts apkārtējai realitātei kā Bašars Asads, kurš zaudēja varu. Tāpēc nav šaubu, ka Ankara spēs saglabāt Sīrijā saņemtās preferences un izvairīties no nopietna konflikta ar Krieviju.
Runājot par Krievijas militāro bāzu likteni, Turcijai nav pamata interesēties par to klātbūtni Sīrijā, uzskata Preobraženskis. Bet, iespējams, Maskavai šajā jautājumā ir iespēja tirgoties ar Ankaru, viņš atzina.
Izraēla un tās prioritātes
Tikmēr Izraēla, kas sākotnēji atzinīgi novērtēja Asada režīma gāšanu, izmantoja situāciju, lai veiktu masīvus gaisa triecienus pret militāriem objektiem Sīrijā. Pēc Izraēlas amatpersonu domām, tas tiek darīts, lai nepieļautu, ka kritušā režīma arsenāls nonāk tā pretinieku rokās. Izraēla arī ir pārvietojusi tankus pāri robežai demilitarizētajā buferzonā. Izraēlā dzīvojošais
Izraēlas žurnālists Dmitrijs Dubovs komentēja, ko, viņaprāt, Izraēlai nozīmē Sīrijas valdības krišana pēc nemiernieku ofensīvas un Sīrijas līdera Bašara al Asada valdīšanas beigām. Pēc žurnālista domām, tās ir tektoniskas izmaiņas Tuvajos Austrumos, kas, kā nereti gadās, notikušas pēkšņi.
“Sīrija, iespējams, vairs nebūs tā pati Sīrija, kāda tā bija pēdējos 50 gadus, kamēr šo valsti valdīja Asada ģimene,” viņš pieļāva. Izraēlai galvenais ir tas, ka Sīrija pārstāj būt Irānas ietekmes un Hezbollah ieroču tranzīta zona. Un šajā ziņā tas, kas notika Sīrijā, ir slikti, taču tas ir mazākais no ļaunumiem. Asada režīms nokļuva islāmistu uzbrukumā, kas bija sava veida ISIS reinkarnācija. Tāpēc Izraēlai ir ļoti skaidra izpratne par nepieciešamību aizsargāt savas intereses, pirmkārt un galvenokārt savu drošību, pat ja tas notiek uz starptautisko līgumu pārkāpšanas rēķina, kā tas ir 1974. gada nolīguma par ugunslīniju starp Izraēlu un Sīriju gadījumā, kas būtībā tika pārkāpts, kad Izraēlas armija devās ārpus uguns atdalīšanas līnijas tā sauktajā buferzonā.
Šis ir pagaidu pasākums, līdz Izraēla sapratīs, ka var droši ļaut sev atkāpties, uzskata Dmitrijs Dubovs: “Izraēlas militārpersonas pirmo reizi kopš Jomkipuras kara ieņēma Hermona kalna Sīrijas daļu. Mēs arī tagad brīdinām Golānas augstienes kaimiņu kopienu iedzīvotājus, ka viņiem jāpaliek mājās, lai izvairītos no nejaušiem upuriem, jo es saprotu, ka šajā apgabalā notiek zināma militāra darbība. Un rezultātā mums ir daudz mazāk stabils un aprēķināms kaimiņš. Lielākās briesmas ir neparedzamība.
Gaisa uzlidojumi dažādiem militāriem objektiem Sīrijā šobrīd notiek, jo Asada režīmam bija pamatīgi ieroču krājumi, kas, cita starpā, varēja mūs apdraudēt, un žurnālists arī norādīja: “Asads saprata, ka viņš ir spiests spēlēt pēc noteiktiem noteikumiem un nevis iet tālāk par karodziņiem. Bet šie cilvēki, kas tur tagad ir parādījušies, absolūti nav aprēķināmi. Asadam joprojām bija zināms daudzums, piemēram, zarīna (ķīmiskā kaujas viela ar nervus paralizējošu vielu), un bija dažas laboratorijas nekonvencionālo ieroču ražošanai, kaut kādā atlikuma formā. Bija arī vidēja vai, parasti, liela darbības rādiusa raķetes, kas varēja nonākt nepareizās rokās.
To visu šobrīd Izraēla iznīcina, jo mēs nezinām, kāda loģika ir šiem islāmistiem un vai viņi vēlēsies turpināt savu gājienu tiešā kursā uz Jeruzalemi, secināja Dmitrijs Dubovs.
