Desmitiem tūkstoši Sīrijas pilsoņu, no kuriem daudzi Sīrijas pilsoņu kara dēļ pārvietoti bēgļi, svētdien pulcējās pilsētās visā Eiropā, lai priecātos par Asada ģimenes dinastijas krišanu, kas valsti ar dzelzs dūri valdīja vairāk nekā pusgadsimtu.
Tūkstošiem līksmojošu sīriešu svētdien pulcējās mītiņos Berlīnē un pilsētās visā Eiropā, vicinot karogus un ar prieku dziedot, lai atzīmētu prezidenta Bašara al Asada krišanu .
“Beidzot mēs esam brīvi!” 39 gadus vecais smaidošais Basams al Hamada iesaucās 5000 cilvēku vidū pārbagātajā mītiņā Vācijas galvaspilsētā, valstī, kurā dzīvo lielākā sīriešu kopiena Eiropā.
Daudzi vicināja Sīrijas opozīcijas karogu un uzrakstus ar uzrakstu “Brīvā Sīrija” un “Brīvība”. Citi salutēja ar “V” uzvaras zīmi, dziedāja un kliedza “Allahu Akbar!”.
Daudzi ieradās ar savām ģimenēm, izturot aukstu lietusgāzi. Bērnu sejas bija iekrāsotas Sīrijas nacionālajās krāsās pārpildītajā laukumā Berlīnes Kreicbergas rajonā, kur dziedājumi jaucās ar garāmbraucošu automašīnu skaņas signāliem.
Vācijā dzīvo vairāk nekā miljons sīriešu, kas ir lielākā diaspora Eiropas Savienībā, lielākā daļa no tiem ir patvēruma meklētāji, kuri bēga no pilsoņu kara, kas plosās kopš 2011. gada.
Daudzi dzīvo Berlīnes strādnieku šķiras rajonā Neukoelln, kur svētdienas agri sākās spontāns atvieglojuma uzliesmojums – dienā, kad notika arī sīriešu kopienas mītiņi Atēnās, Londonā, Vīnē un citās pilsētās.
Simtiem cilvēku svinēja priecīgās ainās pie Fatihas mošejas Stambulas centrā, kas ir viens no viņu 500 000 cilvēku lielās sīriešu kopienas centrālajiem punktiem Turcijā.
“Mēs esam priecīgi. Diktatūra ir beigusies. Asads ir aizgājis,” sacīja 39 gadus vecais Berlīnes iedzīvotājs Ahmeds, kurš savu uzvārdu nevēlējās nosaukt.
“Visi sīrieši tagad ir kopā,” sacīja dzelzceļa tehniķis, kurš 2015.gadā aizbēga no Sīrijas ziemeļu pilsētas Alepo.
Berlīnes laimīgajam pūlim pievienojās arī mehāniķis Ahmads al Hallabi (27), arī no Alepo, kurš 2015. gadā, migrantu pieplūduma uz ES kulminācijā, caur Turciju un Grieķiju aizbēga uz Vāciju.
“Pirms desmit gadiem es biju Sīrijā un redzēju lietas, kuras nevienam nevajadzētu redzēt, lietas, kuras nav iespējams izdzēst no jūsu atmiņas,” viņš sacīja.
“Asads ir sliktākais terorists, kādu vien var iedomāties… Es ceru, ka būs miers un viss, ko Asads un viņa vīri iznīcināja, tiks atjaunots.”
“Atvieglojums miljoniem”
Daudzi mītiņā pauda piesardzīgu cerību, ka drīz varēs atgriezties savā kara pārņemtajā dzimtenē.
“Tāpat kā daudzi sīrieši, es vēlētos atgriezties savā valstī, lai palīdzētu to atjaunot,” sacīja sociālais darbinieks Basams al Hamada, kurš Vācijā ieradās 2016. gada sākumā.
Viņa tautiete, 36 gadus vecā Sabrīna, arhitekte, sacīja, ka šobrīd plāno “palīdzēt no Vācijas”.
“Viņiem galvenokārt vajadzīgas zināšanas un nauda. Tas viss, mēs šobrīd varam šeit pulcēties,” piebilda jauniete.
Tāpat kā daudzi protestētāji Berlīnē, Sabrēns aicināja saukt Asadu pie atbildības par savas tautas nogalināšanu un spīdzināšanu. “Viņš jātiesā starptautiskajā tiesā Hāgā,” viņa sacīja.
“Allahs, Sīrija, brīvība!”
Simtiem sajūsmināto sīriešu svinēja Asada krišanu Londonas Trafalgāra laukumā, viens otru apskaujot un skandējot “Mabrūks!” (Apsveicam!).
Sīrieši sveicināja viens otru, daudzi ar opozīcijas karogu pār pleciem un dziedāja: “Sīrija ir mūsu, nevis Asada ģimenes”.
Vairāki simti sīriešu pulcējās arī pie parlamenta Atēnu centrā. “Allāhs, Sīrija, brīvība!” un “kopā, kopā, kopā,” viņi skandēja gaviles gaisotnē.
“Esmu laimīgs pēc šiem 13 pārvietošanās gadiem, slaktiņiem un desmitiem tūkstošu cilvēku, kas nogalināti cietumos,” sacīja 29 gadus vecais Adels Batāls.
“Es esmu Grieķijā šī režīma dēļ,” sacīja vīrietis no Alepo. “Šis režīms ir iznīcinājis manu pilsētu.”
Tūkstošiem sīriešu un viņu atbalstītāju pulcējās arī Vīnes centrā un Ziemeļvalstu pilsētās, tostarp Stokholmā un Kopenhāgenā.
“Es pazaudēju savu dzimteni. Manas mājas, mana ģimene un draugi, un mēs cīnījāmies 14 gadus – tātad jā, šodien esmu laimīgs,” Dānijas vietējai televīzijai sacīja Nura Bitars.
“Protams, mēs esam nobažījušies par to, kāds būs nākamais solis, kāda valdība tiks sastādīta? Bet pagaidām mēs tikai priecājamies.”
Malmē, Zviedrijas dienvidos, pulcējās vairāk nekā 1500 cilvēku, sacīja vietējais laikraksts Sydsvenskan, un viens priecīgs demonstrants Renims Zubari dalīja rozes.
“Mēs vienmēr esam atbalstījuši nemierniekus, taču neuzdrošinoties cerēt, ka režīmu izdosies gāzt,” sacīja Zubari.
