Kā daļu no valsts piena testēšanas stratēģijas Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības ministrija (USDA) no 16. decembra nosaka, ka svaigpiens jāpārbauda attiecībā uz putnu gripas vīrusu H5N1. Šī pasākuma mērķis ir identificēt infekcijas avotus, ierobežot tās izplatību un nodrošināt piena produktu drošību.
Kopš H5N1 atklāšanas 2024. gada martā vīruss ir skāris vairāk nekā 700 ganāmpulku 15 štatos. Varas iestādes ir apstiprinājušas, ka pasterizācija, termiskā apstrāde, nogalina vīrusu pienā, padarot to droši dzeramu. Tomēr vīrusa klātbūtne svaigpienā rada bažas, jo īpaši ņemot vērā inficēšanās gadījumus starp cilvēkiem, galvenokārt lauksaimniekiem.
Lauksaimniecības ministrs Toms Vilsaks paziņojumā presei sacīja, ka jaunā stratēģija “sniegs lauksaimniekiem un strādniekiem pārliecību, ka viņu produkti ir droši, un palīdzēs ātrāk apturēt vīrusa izplatību”. Sākotnēji testēšana aptvers sešus štatus – Kaliforniju, Kolorādo, Mičiganu, Misisipi, Oregonas štatu un Pensilvāniju. Pārējie pievienosies vēlāk.
Obligātās pārbaudes tiek organizētas Valsts piena testēšanas stratēģijas ( NMTS ) ietvaros , kas paredz sistemātiski pārbaudīt un identificēt inficētos ganāmpulkus un kontrolēt vīrusa izplatību. Visi štati tiks iekļauti programmā, kas sadalīta piecos posmos: no sākotnējā piena monitoringa līdz pilnīgai vīrusa izvadīšanai no ganāmpulka.
Nozares pārstāvji iniciatīvu atbalstīja.
“Tie ir vairāk piesardzības pasākumi, un tiem nevajadzētu ietekmēt piena ražošanu,” sacīja Deivids Smits no Pensilvānijas piena ražotāju asociācijas.
Pašlaik Pensilvānijā nav konstatēti H5N1 gadījumi, taču dalība programmā stiprinās uzticību produktiem, norāda eksperti.
Tajā pašā laikā pretestība ir no dažu lauksaimnieku puses, kuri nelabprāt pārbauda dzīvniekus vai slaukšanu uz vīrusa klātbūtni, baidoties no finansiālām vai citām sekām, raksta ABC News. Saskaņā ar Kīts Poulsens no Viskonsinas veterinārās laboratorijas, brīvprātīgā piena pārbaude iepriekš ir saskārusies ar problēmām šādu bažu dēļ. Tomēr valsts stratēģija novērš nenoteiktību, nodrošinot vienotu pieeju un pārredzamus rezultātus.
Ir bijuši 58 H5N1 infekcijas gadījumi starp cilvēkiem, galvenokārt lauksaimniekiem, kuri nonākuši saskarē ar inficētām govīm vai to pienu, lai gan vairumam gadījumu bija viegli simptomi. Piemēram, Kalifornija jau ir noteikusi karantīnu fermās, kurās vīruss tika konstatēts veikalos nopērkamajā svaigpienā.
Cīņā pret vīrusa izplatību Scripps pētniecības institūta zinātnieki žurnālā Science publicēja pētījuma rezultātus, saskaņā ar kuriem tikai viena mutācija var padarīt H5N1 vīrusu spējīgu efektīvi inficēt cilvēka šūnas. Šī mutācija ļaus vīrusam pievienoties proteīnu receptoriem uz cilvēka šūnu virsmas, kas varētu būt pirmais solis vīrusa pārnešanā no cilvēka uz cilvēku.
Rezultāti ir modinātāja zvans, sacīja Viljams Šafners, Vanderbiltas Universitātes Medicīnas centra infekcijas slimību profesors: “Mēs negaidījām, ka būs nepieciešama tikai viena mutācija.”
Citi eksperti, tostarp Viskonsinas universitātes virusoloģijas profesors Yoshihiro Kawaoka, atzīmē, ka līdzīga mutācija, iespējams, jau ir notikusi starp miljardiem vīrusu replikāciju un ka statistiski 1 no 10 000 infekciozo gripas vīrusa daļiņu ir mutants.
Tomēr pētnieki ir vienisprātis, ka šāda mutācija līdz šim nav atklāta. Tas ir tāpēc, ka vīrusa pārnešanai starp cilvēkiem ir nepieciešamas papildu izmaiņas, un tās vēl nav dokumentētas.
Ieviešot NMTS, testu rezultāti tiks publicēti, lai izsekotu vīrusa izskaušanas progresam.
