Dienvidkorejas parlaments atcēla karastāvokli, ko valsts prezidents Jons Sokjols bija ieviesis dažas stundas iepriekš. Šajā laikā Seulā parādījās militārā tehnika, un notika sadursmes starp opozīciju un policiju.
Eksperti ir pārliecināti, ka Dienvidkorejas krīzei ir tikai iekšpolitisks raksturs un tā, visticamāk, nav saistīta ar Ziemeļkorejas, Maskavas vai kādu cītu rīcību no ārpuses
Kur tas viss sākās
Dienvidkorejas prezidents Jons Sokjols vēlu vakara videovēstījumā paziņoja par karastāvokļa ieviešanu . Pēc viņa teiktā, opozīcijas partijas “parlamenta procesu sagrāba par ķīlniekiem”. Prezidents solīja izskaust “nekaunīgos Ziemeļkorejas pretvalstiskus spēkus” un sacīja, ka viņam nav citas izvēles, kā rīkoties, lai aizsargātu konstitucionālo kārtību.
Saskaņā ar Yonhap aģentūras teikto, lēmums par karastāvokli tika pieņemts pēc tam, kad 2024. gada novembrī Dienvidkorejas parlaments (190 no 300 deputātiem ir opozīcijas Demokrātiskās partijas pārstāvji) pieņēma likumu, kas samazina budžetu par rekordlielu 4,1 triljonu vonu (apmēram 3 miljardi eiro) un pieprasīja impīčmentu 22 amatpersonām, tostarp valsts revidentam un virsprokuroram.
Reuters norādīja, ka prezidents Jons kā iemeslus neminēja draudus no Ziemeļkorejas, īpaši koncentrējoties uz iekšpolitiskajiem oponentiem. Kā vēsta BBC, pēdējo reizi karastāvoklis Dienvidkorejā tika ieviests 1979.gadā pēc prezidenta Parka Čung-hī slepkavības.
Vēlāk ziņu aģentūra Yonhap publicēja karastāvokļa likuma tekstu. Dokumentu parakstīja armijas komandieris ģenerālis Paks Ahn-soo. Tajā teikts, ka būs aizliegta parlamenta un politisko partiju darbība, mediji un izdevniecības būs karastāvokļa pavēlniecības kontrolē, kā arī būs aizliegti streiki un mītiņi. Visiem medicīnas darbiniekiem (tostarp ārstiem stažieriem), kas streiko vai pametuši darbu, jāatgriežas 48 stundu laikā. Tie, kas pārkāps kārtību, tiks sodīti saskaņā ar karastāvokļa likumu, teikts dokumentā.
Opozīcijas reakcija
Demokrātu partijas līderis Lī Džē-mjons Dienvidkorejas prezidenta lēmumu par karastāvokli nodēvēja par antikonstitucionālu, un Pilsoniskās varas partijas līderis Han Dong-huks (prezidents Jons ir šīs partijas biedrs) nosodīja šo lēmumu.
Demokrātiskā partija aicināja steidzami sasaukt parlamentu. Pēc tam aculiecinieki un vietējie mediji Seulas (Dienvidkorejas galvaspilsētas) ielās pamanīja militāro aprīkojumu, tostarp militāros helikopterus. Turklāt policija norobežoja ieeju parlamentā. Ap viņu pulcējās aptuveni 100 cilvēku, kuri vispirms iesaistījās strīdos un pēc tam tiešās sadursmēs ar drošības spēkiem. Vēlāk militārie specvienības ienāca Nacionālās asamblejas teritorijā un sāka celt barikādes pie parlamenta.
Tomēr 190 opozīcijas deputāti joprojām varēja iekļūt Korejas Republikas parlamenta ēkā, noturēt balsojumu un atcelt lēmumu par karastāvokli. Saskaņā ar vietējiem likumiem tam pietika ar 151 balsi. Drīz pēc tam militārpersonas sāka pamest valsts Nacionālās asamblejas ēku.
Vakarpusē Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka karastāvoklis paliks spēkā līdz prezidenta dekrētam par tā atcelšanu. Atbildot uz to, Lī Džemjons karastāvokļa dekrētu nosauca par “nelikumīgu” un aicināja policiju un militārpersonas “atgriezties sākotnējā pozīcijā” un nepakļauties kara likuma pavēlēm. Opozīcijas partijas Atdzīvināt Koreju līderis Čo Guks sacīja, ka nepakļaušanās Dienvidkorejas prezidenta lēmumam atcelt karastāvokli tiks uzskatīta par noziegumu.
“Ne Phenjanai, ne Maskavai ar to nav nekāda sakara”
Kunmingas universitātes (Seula) vecākais pētnieks Fjodors Tertickis komentējott politisko krīzi Dienvidkorejā, nosauca to par nebijušu, taču valstī kopumā karastāvokļa ietekme nebija īpaši jūtama
Fjodors Tertickis ir pārliecināts, ka nav pamata uzskatīt, ka notikumi valstī ir kādas trešās puses ietekme.
“Ne Pekinai, ne Phenjanai, ne Maskavai, ne Vašingtonai ar to nav nekāda sakara. Opozīcijai parlamentā ir vairākums. Tas ir antikonstitucionāls, un opozīcija nevar ignorēt prezidenta veto, taču tā var pieņemt sev tīkamus likumus un atstādināt prezidentam Jonam pietuvinātas amatpersonas. Acīmredzami, ka valsts vadītājs nespēja vienoties ar saviem oponentiem,” uzskata eksperts.
Pēc Terticka teiktā, prezidentam Junam Jolam trīs gadus pirms prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir ļoti zemi reitingi – aptuveni 19-20% – un viņš jūtas ļoti nedroši.
“Pašlaik opozīcijas līderis Lī Džē Mjungs ir ļoti kreisi noskaņots cilvēks, piemēram, Salvadors Allenda. Šis cilvēks tiešām simpatizē Ziemeļkorejai. Viņš gandrīz kļuva par prezidentu, zaudējot Joonam vēlēšanās ar mazāk nekā 1%. Tajā pašā laikā visa šī opozīcija tika ievēlēta godīgās un godīgās vēlēšanās. Acīmredzot Juns nolēma, ka viņi ir radikāļi, un viņš ir labs, un īsta demokrātija ir darīt to, ko viņš saka,” viņš piebilda
