BBC žurnālisti sazinājās ar vairākām Ukrainas militārpersonām, kas piedalījās Ukrainas bruņoto spēku iebrukumā Kurskas apgabalā. Viņi runāja par dienesta apstākļiem un to, ka viņiem tika dota pavēle turēt Ukrainas armijas kontrolēto teritoriju līdz vēlēšanās uzvarējušā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.
Saskaņā ar publikāciju, militārpersonas sūdzējās par sarežģītiem laika apstākļiem un miega trūkumu. Kāds BBC intervējamais, kura īstais vārds netika nosaukts, stāstīja par milzīgu nogurumu, rotācijas trūkumu un tādu vienību ierašanos, kas sastāv galvenokārt no pusmūža vīriešiem, kuri tika atvesti tieši no citām frontēm ar nelielu atpūtu vai bez tās.
Kā vēsta BBC, daļa militārpersonu apšauba, ka viens no sākotnējiem operācijas mērķiem – novirzīt Krievijas karavīrus no Ukrainas austrumu frontes – ir sasniegts. Viņi arī atzīmēja motivācijas trūkumu.
“Galvenais mūsu uzdevums ir saglabāt pēc iespējas vairāk teritorijas līdz Trampa inaugurācijai un sarunu sākumam. Lai pēc tam to apmainītu pret kaut ko. Neviens nezina, pret ko,” sacīja viena no militārpersonām.
BBC raksta, ka šā gada oktobrī vien Krievija spēja ieņemt aptuveni 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas – tas ir lielākais apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tajā pašā laikā Ukrainas bruņotie spēki zaudēja aptuveni 40% kopš augusta ieņemtās teritorijas Kurskas apgabalā.
Tajā pašā laikā daži medija sarunu biedri uzskata, ka kaujas Kurskas apgabalā ir svarīgas. “Tas ļāva novirzīt dažus Krievijas spēkus no Zaporižjas un Harkivas apgabaliem,” saka viena no militārpersonām. Viņam piekrīt arī militārie analītiķi.
Turklāt karvīri sacīja, ka nav saskārušies ar Ziemeļkorejas militārpersonām, kuri, pēc mediju ziņām , nosūtīti uz Kurskas apgabalu. “Ir ļoti grūti atrast korejieti tumšajā Kurskas mežā. It īpaši, ja viņa šeit nav,” jokoja viens no izdevuma sarunu biedriem.
BBC raksta, ka saskaņā ar militārpersonu teikto viņiem dots rīkojums sagūstīt vismaz vienu Ziemeļkorejas karavīru, vēlams ar dokumentiem.
