Īrijas premjerministrs vairākkārt atvainojies, gatavojoties piektdien gaidāmajām vēlēšanām, pēc tam, kad klipā, kurā viņš izvairās no satraukta aprūpētāja, tika atspoguļots vēlētāju neapmierinātība ar naudu bagātās valdības nespēju nodrošināt labākus pakalpojumus. Par to raksta Reuters.
Neraugoties uz to, ka ASV starptautiskie uzņēmumi ir iemaksājuši miljardiem eiro neparedzētus nodokļus, kas Īrijai dāvina veselīgākās valsts finanses Eiropā, kampaņu raksturo stāsti par gariem gaidīšanas sarakstiem uz veselības procedūrām, mājokļiem un invaliditātes aprūpi.
Saimons Heriss, kurš aprīlī kļuva par premjerministru, solot labāku pakalpojumu sniegšanu, sacīja, ka viņam ļoti rūp šis jautājums, norādot, ka viņš sāka savu politisko karjeru, kampaņējot par labāku atbalstu savam ar autismu sirgstošajam jaunākajam brālim.
Aptaujas liecina, ka viņa vadītās partijas Fine Gael un Fianna Fail vadītā koalīcija turpina virzīties uz pārvēlēšanu, lai gan saskaņā ar vienu aptauju Fine Gael kopš kampaņas sākuma ir zaudējusi ceturto daļu sava atbalsta.
Daži vēlētāji, piemēram, Džons Fogartijs, ir izmisuši.
Viņa 6 gadus vecā meita Greisa joprojām gaida ārstniecisku atbalstu no valsts, trīsarpus gadus pēc tam, kad viņi pirmo reizi vērsās pēc palīdzības viņas autisma gadījumā, un, lai gan viņas valoda ir ierobežota, kas viņai apgrūtina saziņu.
“Valsts pieviļ tik daudzus autismu bērnus un viņu ģimenes, ja šobrīd visā šajā valstī ir nauda,” sacīja sporta žurnālists Fogartijs, kura ģimene (attēlā) dzīvo Dublinas pievārtē.
“Jūs jūtaties ļoti vientuļš un jūtaties ļoti neapmierināts”
Kad vietējais autisma nodrošinājums ir pilns, Greisa katru dienu iztur 65 km braucienu pāri Dublinai un atpakaļ uz skolu. Viņai drīzumā būs jādodas prom agri, lai izvairītos no pirmssvētku satiksmes, kas pagarina viņas mājupceļu līdz divām stundām.
Aptuveni 37% bērnu ar autismu gaida četrus gadus vai ilgāk, lai piekļūtu publiskās runas valodas atbalstam vai darba terapijai, kas ir “dziļi satraucoša” situācija, liecina autisma labdarības organizācija AsIAm, kas apkopoja skaitļus.
Budžeti pieaug, bet palielinās arī citas problēmas
Partijas, kas sacenšas par nākamās valdības izveidi, ir solījušas pieņemt darbā un apmācīt vairāk terapeitu, finansēt privātus invaliditātes novērtējumus, lai samazinātu valsts gaidīšanas laiku un nodrošinātu vairāk skolu un nodarbību bērniem ar papildu vajadzībām.
Aprūpes darbinieks, no kura Heriss izvairījās, sūdzējās par zemo atalgojumu invaliditātes sektorā, kas ir galvenais šķērslis progresam. Heriss teica, ka viņam vajadzēja dot viņam vairāk laika.
Opozīcijas sociāldemokrātu līdere Holija Kērnsa, reaģējot uz notikušo, sacīja, ka valdībai trūkst politiskās gribas lietderīgi izmantot resursus.
“Īrija ir bagāta valsts. Nav attaisnojuma mūsu apkaunojošajiem invalīdu dienestiem,” viņa sacīja.
Kopš pēdējām vēlēšanām pirms pieciem gadiem valdības izdevumi Īrijā ir pieauguši par 52%, un invalīdu pakalpojumu budžets ir palielinājies par līdzīgu līmeni.
Daudzi jautājumi ir plašāki. Desmit gadus ilgušais pieejamu mājokļu trūkums ir kavējis darbā pieņemšanu sabiedriskajos dienestos. Saskaņā ar Īrijas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju, ir brīvas amatu vietas 34% no terapeitu komandām, kas nodrošina valsts finansētu atbalstu bērniem ar invaliditāti.
Pieredze ir iemācījusi Fogartiju skeptiski raudzīties uz vairāk politiķu solījumiem.
“Kad atrodaties tādā stāvoklī kā mūsējā, jūs neredzat šīs valsts labākos, jūs redzat tās absolūto disfunkciju,” viņš teica.