Jaunā ballistiskā raķete, kuru Krievija 21.novembrī izšāva uz Dņipro, nesa vairākas kaujas galviņas, bet ne sprāgstvielas. Tas radīja “ierobežotus zaudējumus”, atsaucoties uz diviem augsta ranga avotiem Ukrainas valdībā, ziņo Reuters.
“Šajā gadījumā (raķete) bija bez sprāgstvielām… Nebija nekādu sprādzienu, ko mēs gaidījām. Kaut kas bija, bet ne ļoti spēcīgs,” šo informāciju žurnālistiem sniedza viņu pašu avoti.
Eksperti saka, ka sprāgstvielu likvidēšana no “kaujas galviņas” – no karstuma aizsargātās raķetes daļas, kas nes kaujas galviņu – atstāj vietu instrumentiem, ko valstis var izmantot eksperimentiem.
Vladimirs Putins sacīja, ka vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes ”Orešņik” trieciens bija veiksmīgs un sasniedza mērķi – pretraķešu aizsardzības rūpnīcu Ukrainas pilsētā Dņipro. Viņš piebilda, ka Krievija turpinās to izmēģināt kaujas apstākļos un tai ir zināms gatavu raķešu krājums.
Pēc ASV amatpersonu domām, Krievijai, iespējams, ir tikai dažas no šīm raķetēm. Rietumu eksperti piebilst, ka acīmredzot šāds ierocis ir vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes RS-26 atvasinājums.
“Es teiktu, ka tas ir neticami dārgs veids, kā nodarīt varbūt ne tik lielu kaitējumu,” sacīja Neizplatīšanas pētījumu centra Austrumāzijas neizplatīšanas programmas direktors Midlberijas Starptautisko studiju institūtā Kalifornijā, Džefrijs Lūiss.
Vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes parasti ir paredzētas tāla darbības rādiusa kodoltriecienu veikšanai pret mērķiem tūkstošiem kilometru attālumā. RS-26 darbības rādiuss ir vairāk nekā 5000 km, lai gan raķete, kas trāpīja Ukrainā no Astrahaņas, nolidoja tikai aptuveni 700 km.
