Dānija ir vienojusies par to, kā ieviest pasaulē pirmo nodokli par lauksaimniecības izmešiem, tostarp attiecībā uz gāzēm, ko rada mājlopi.
Tas noticis pēc mēnešiem ilgām sarunām starp valsts lielākajām partijām, lauksaimniekiem, nozari, arodbiedrībām un vides aizsardzības grupām. Zaļā trīspusējā vienošanās pirmo reizi tika paziņota jūnijā.
No 2030. gada lauksaimniekiem būs jāmaksā nodeva 300 kronu (ap 40 eiro) apmērā par tonnu metāna (atbilstoši oglekļa dioksīda ekvivalentam) par emisijām no mājlopiem, tostarp govīm un cūkām, kas 2035. gadā pieaugs līdz 750 kronām (ap 100 eiro).
Zaļās trīspusējās partijas ministrs sacīja, ka viņi “darīs visu, kas nepieciešams, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus” pēc “plaša vairākuma” saņemšanas parlamentā.
“Tas ir milzīgs, milzīgs uzdevums, kas pašlaik tiek veikts: pārveidot lielu daļu mūsu zemes no lauksaimnieciskās ražošanas uz mežsaimniecību, dabas telpām, lai nodrošinātu, ka mēs varam atgriezt dzīvību mūsu fjordos,” sacīja Džepe Bruus.
Daļa no Zaļās trīspusējās vienošanās starp valdību, lauksaimniecības nozari un vides organizācijām ir arī samazināt slāpekļa piesārņojumu, cenšoties atjaunot krastus un fjordus. Slāpekļa emisijas varētu samazināties par 13 780 tonnām gadā, sākot ar 2027. gadu, ziņo ziņu aģentūra AFP.
Tiks veikti arī saskaņoti centieni, lai uzlabotu valsts bioloģisko daudzveidību.
Kā ziņo dāņu laikraksts The Copenhagen Post, tiks iestādīti 250 000 hektāru jauna meža un 140 000 hektāru kūdrāju, kas pašlaik tiek kultivēti, tiks atjaunoti dabiskajā vidē.
Kūdrāji ir mitrāji, ko raksturo ūdens piesātināti apstākļi, un tie ir zināmi oglekļa krājumi.
Saskaņā ar Dānijas parlamenta ziņojumu pašlaik tiek apstrādāti aptuveni 60% Dānijas teritorijas, kas kopā ar Bangladešu ir valsts ar vislielāko kultivētās zemes daļu.
“Dānijas daba mainīsies tā, kā mēs neesam redzējuši kopš mitrāju nosusināšanas 1864. gadā,” sacīja Bruus, ko citē ziņu aģentūra AFP.
Runājot par vienošanos, Dānijas klimata, enerģētikas un komunālo pakalpojumu ministrs Larss Āgārds sacīja, ka tas liecina par valsts “vēlmi rīkoties”.
“Tas arī parāda Dānijas modeli – plašu politisko vairākumu Dānijas parlamentā un to nozaru iesaisti, kuras ietekmēs nodoklis, un vides ieinteresēto personu iesaisti,” viņš piebilda, skaidrojot, ka šīs ir “lietas, no kurām mēs visi varētu gūt labumu, ja pārējā pasaule varētu veicināt šādu sadarbību cīņā pret klimatu.
