Irina dzirdēja šos vārdus, kad viņai uzbruka vīrietis Artjomā, Krievijas Tālajos Austrumos: “Es esmu īpašās militārās operācijas veterāns, es tevi nogalināšu!”
Viņa bija atgriezusies no nakts izbrauciena, kad vīrietis viņu spārdīja un sita ar savu kruķi. Trieciena spēks bija tik spēcīgs, ka tas salauza kruķi.
Ierodoties policijai, vīrietis uzrādīja dokumentu, kas apliecina, ka ir bijis Ukrainā, un apgalvoja, ka dienesta dēļ “ar viņu nekas nenotiks”.
Uzbrukums Irinai ir tikai viens no daudzajiem, par kuriem ziņots, ka to izdarījuši karavīri, kas atgriezušies no Ukrainas.
Neatkarīgā Krievijas tīmekļa vietne “Verstka” lēš, ka no Ukrainas atgriezušies karavīri nogalinājuši vismaz 242 Krievijas iedzīvotājus. Vēl 227 ir smagi ievainoti.
Tāpat kā vīrietim, kurš piekāva Irinu, arī daudziem uzbrucējiem ir iepriekšēja sodāmība un viņi tika atbrīvoti no cietuma speciāli, lai pievienotos Krievijas karam Ukrainā.
BBC lēš, ka Vāgnera algotņu grupējums savervējis vairāk nekā 48 000 ieslodzīto, lai cīnītos Ukrainā. Kad pagājušajā gadā aviokatastrofā gāja bojā Vāgnera līderis Jevgeņijs Prigožins, Krievijas Aizsardzības ministrija pārņēma vervēšanu cietumos.
Šie gadījumi ir smagi ietekmējuši Krievijas sabiedrību, saka sociologs Igors Eidmans.
“Šī ir ļoti nopietna problēma, un tā potenciāli var pasliktināties. Visas tradicionālās idejas par labo un ļauno tiek apgrieztas kājām gaisā,” viņš sacīja BBC.
“Cilvēki, kuri ir pastrādājuši šausminošus noziegumus – slepkavas, izvarotāji, kanibāli un pedofili – viņi ne tikai izvairās no soda, dodoties karā, bet bezprecedenta lieta ir tāda, ka viņi tiek slavēti kā varoņi.”
Ir daudz iemeslu, kāpēc krievu karavīri, kuriem ir paveicies atgriezties no kara, domā, ka viņi ir augstāki par likumu.
Oficiālie mediji viņus dēvē par “varoņiem”, bet Vladimirs Putins viņus nodēvējis par Krievijas jauno “eliti”. No cietumiem armijā savervētajiem sodāmība vai nu tika noņemta, vai arī viņi tika apžēloti.
Tas nav nekas neparasts, ka atbrīvotie notiesātie atgriežas no kara Ukrainā, atkārtoti veic noziegumus un pēc tam otrreiz izvairās no soda, atgriežoties frontē.
Tas dažiem policistiem liek krist izmisumā. “Pirms četriem gadiem es viņu palaidu cietumā uz septiņiem gadiem,” vietnei Novaja Gazeta sacīja policists Grigorijs.
“Un te viņš atkal ir manā priekšā un saka: “Tu neko nevarēsi izdarīt, priekšniek. Tagad ir mūsu laiks, to laiks, kas lej asinis speciālajā militārajā operācijā.”
Krievijas tiesas regulāri izmantojušas dalību karā pret Ukrainu kā iemeslu, lai piespriestu maigākus sodus.
Taču daudzas lietas pat nenonāk līdz tiesai. Maskava ir ieviesusi jaunu likumu pret “Krievijas bruņoto spēku diskreditēšanu”, kas dažiem veterānu noziegumu upuriem ir licis baidīties par tiem ziņot.
Ieslodzīto tiesību nevalstiskās organizācijas ”Krievija aiz restēm” vadītāja Olga Romanova saka, ka nesodāmības sajūta palielina noziedzības līmeni.
“Galvenās sekas ir plaisa starp noziegumu un sodu sabiedrības apziņā. Ja jūs veicat noziegumu, tas nebūt nav droši, ka jūs tiksit sodīts,” viņa stāsta BBC.
2023.gadā Krievijā reģistrēto smago noziegumu skaits pieaudzis par gandrīz 10%, un šā gada pirmajā pusgadā par noziegumiem notiesāto militārpersonu skaits vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš.
Socioloģe Anna Kuļešova piebilst, ka vardarbība Krievijas sabiedrībā kļūst arvien pieņemamāka, jo īpaši tāpēc, ka noziedznieki tagad var izvairīties no soda, dodoties karā.
“Ir tendence legalizēt vardarbību. Iespējams, izplatīsies doma, ka vardarbība ir sava veida norma – vardarbība skolā, vardarbība ģimenē, vardarbība attiecībās un kā konfliktu risināšanas veids.
“To veicina sabiedrības militarizācija, pavērsiens uz konservatīvismu un kara romantizācija. Valsts iekšienē pastrādātos vardarbīgos noziegumus izpērk kara vardarbība.”
