Astronomi ir reģistrējuši vienu no spēcīgākajiem skaņas triecienviļņiem, kas jebkad ir sasnieguši Zemi no kosmosa. Novērojumu rezultāti tika publicēti žurnālā Monthly Notices of the Royal Astronomical Society (MNRAS)
Saskaņā ar pētījumu, parādība notika galaktiku grupā, kas pazīstama kā Stefana kvintets, kas atrodas aptuveni 290 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes. Zinātnieki atklājuši, ka galaktika NGC 7318b, pārvietojoties ar neticamu ātrumu 3,2 miljoni kilometru stundā, sadūrās ar četrām citām galaktikām. Šis katastrofālais notikums izraisīja hiperskaņas trieciena viļņa veidošanos.
Lai reģistrētu šo procesu, pētnieki izmantoja Viljama Heršela teleskopa atjaunināto versiju – Enhanced Area Velocity Explorer (WEAVE), kas tika nodota ekspluatācijā 2012. gadā.
“Šis pētījums parāda jaunās iespējas, ko piedāvā datu, kas savākti, izmantojot WEAVE, kombinācija un gan mūsdienu, gan arhīvu novērojumu analīze,” atzīmē darba autori.
Īpaši interesanti ir trieciena frontes un zonas, kurās sadursmes rezultātā tiek uzkarsēta un sajaukta gāze. Šādi pētījumi ļauj labāk izprast galaktiku evolūciju un zvaigžņu veidošanās mehānismus, kas paver jaunus apvāršņus kosmoloģijā.
Ko tas nozīmē cilvēkiem?
Taču šim atklājumam, kas saistīts ar triecienvilni Stefana kvintetā, nav tiešas ietekmes uz cilvēku ikdienu, jo tas noticis milzīgā 290 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes. Tomēr tam ir būtiska ietekme uz zinātni un kosmosa izpratni, kas savukārt var netieši ietekmēt cilvēci.
Šādu liela mēroga kosmisko notikumu pētījumi palīdz zinātniekiem labāk izprast galaktiku evolūcijas, zvaigžņu veidošanās un vielu mijiedarbības mehānismus ekstremālos apstākļos.
Stefana kvintets – kas tas ir?
Stefana kvintets ir piecu galaktiku grupa, ko 1877. gadā atklāja franču astronoms Edouards Stefans, kurš veica novērojumus Marseļas observatorijā. Šis atklājums bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad tika atklātas kompaktas galaktiku grupas, kas būtiski uzlaboja izpratni par to mijiedarbību un Visuma uzbūvi.
Divdesmitajos gados astronomi sāka izmantot spektroskopiju, lai pētītu zvaigznes un galaktikas, un 1929. gadā Edvīns Habls parādīja, ka galaktikas attālinās no mums, kas kļuva par pamatu Visuma izplešanās teorijai. Stefana kvinteta spektroskopiskie dati palīdzēja apstiprināt, ka dažas tās galaktikas atrodas ievērojami lielākā attālumā nekā citas, pirmo reizi atklājot to mijiedarbības sarežģītību.
Kvinteta mūsdienīgu izpēti ir padarījusi iespējamu kosmosa un zemes teleskopiem, tostarp Džeimsa Veba teleskopam, kas 2022. gadā sniedza nepieredzēti detalizētus attēlus. Šie dati ļāva izpētīt zvaigžņu veidošanās procesus, triecienviļņus un gravitācijas mijiedarbību galaktiku grupā.
