Pirmajos 16 valdīšanas gados Vladimirs Putins regulāri atļāva slepkavības ārpus Krievijas robežām. Tas ir saskaņā ar ziņojumu, ka ASV izlūkdienesti publicēja ziņojumu ar nosaukumu “Kremļa pasūtītās slepkavības ārzemēs, visticamāk, turpināsies”. Par dokumentu Bloomberg raksta žurnālists Džeisons Leopolds
Ziņojumu pirms astoņiem gadiem sagatavoja ASV Kongresa Nacionālā izlūkošanas padome, un tas aptver notikumus no 2000. līdz 2016. gadam. Pēc dokumenta autoru domām, visbiežāk Krievija Putina valdīšanas sākumā “nogalināja tos, kurus tā uzskatīja par teroristiem, īpaši Ziemeļkaukāza ekstrēmistus un atsevišķus opozīcijas pārstāvjus”.
Pirmā slepkavība, ko amerikāņu izlūkdienesti uzskatīja par Putina sankcionētu, bija Ičkerijas bijušā premjerministra Zelimhana Jandarbijeva automašīnas uzspridzināšana Katarā 2004.gadā.
2006. gadā Krievijas varas iestādes publiski paziņoja, ka uzskata, ka viņiem ir tiesības organizēt slepkavības ārvalstīs. To darīja gan Putins, gan toreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs, teikts ziņojumā.
Tajā pašā gadā Londonā tika saindēts bijušais FSB virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko. “Maskava, visticamāk, vēršas pret tiem, kurus tā uztver kā politiskus draudus Putinam,” slepkavību komentēja dokumenta autori.
Vēl viens politiskās slepkavības piemērs ir Krievijas uzņēmēja Aleksandra Perepeļičnija nāve. Uzņēmējs pēkšņi nomira, skrienot netālu no sava Lielbritānijas īpašuma 2012. gadā. Ziņojuma autori citēja preses vērtējumu par slepkavību: “Viņš tika nogalināts ar bioloģisku toksīnu īsi pirms tam, kad viņam bija paredzēts liecināt par ar Kremli saistīto nodokļu krāpšanu.”
Kremļa vajāšanas mērķis varētu būt Ukrainas prezidenta amata kandidāts Viktors Juščenko 2004.gadā, izlūkdienestu pārstāvji atsaucās uz politiķa komandu. “Juščenko atbalstītāji secināja, ka Krievijas izlūkdienesti viņa pārtikai pievienojuši ķīmisko dioksīnu”, jo kandidāts iestājās par Ukrainas integrāciju ar Rietumiem, teikts ziņojumā.
Vismaz vairākas svarīgas personas no Ukrainas Donbasa separātistu vadības, “kas pretojās Kremļa pavēlēm”, visticamāk, tika nogalinātas arī pēc Maskavas pavēles, raksta ziņojuma autori. Kā piemēru viņi minēja tā dēvētās LTR aizsardzības ministra Aleksandra Bednova ar iesauku “Betmens” slepkavību 2015. gadā.
Šķiet, ka Putins personīgi atļauj augsta ranga amatpersonu slepkavības ārvalstīs, ASV izlūkdienesti apgalvoja 2016. gadā. Turklāt viņš atļāva Čečenijas vadītājam Ramzanam Kadirovam nogalināt republikas pamatiedzīvotājus ārvalstīs, teikts ziņojumā. Izlūkdienesti norādīja, ka Kadirova iniciētās slepkavības izceļas ar šaušanu, savukārt Krievijas izlūkdienesti “var izmantot citas metodes”.
Ziņojums tika deklasificēts saskaņā ar ASV Informācijas brīvības likuma prasībām, ziņo Bloomberg. “Nekas tamlīdzīgs vēl nav publiskots,” paskaidroja publikācijas autors. 2010. gados Leopolds izmeklēja Perepeličnija nāvi un mēģināja piekļūt ziņojuma tekstam, taču to varēja redzēt tikai tagad.
“Ievērojamiem Kremļa kritiķiem un jo īpaši Putinam, šķiet, ir šausmīgs ieradums aizdomīgos apstākļos izkrist pa logiem, nāvējoši iedurt sevi, saindēties vai izdarīt pašnāvību loģikai pretrunājošā veidā,” raksta žurnālists.
