Nesenie nemieri Suhumi noteikti tika ievēroti gan Latvijā, gan citviet pasaulē, jo daudzi tos saistīja ar iespējamiem Abhāzijas centieniem saraut saites ar Krieviju. Tomēr patiesā situācija vairāk bija iekšējās tradīcijās balstīts šovs, kuram maz sakara ar demokrātiskiem procesiem.
Arī Maskavā šie notikumi nepalika nepamanīti. Krievijas varas iestādēm nav vienotas nostājas attiecībā uz Abhāziju. Viņi ātri pārgāja no apsūdzībām “krāsu revolūcijas” mēģinājumā uz neitralitāti, lai gan prezidenta Bžanijas atkāpšanās tiešu iejaukšanos neradīja, Maskavā pēcgarša saglabājas. Bet Abhāzijai šāda notikumu gaita ir normāla.
“Šis jautājums sabiedrībā tiek apspriests ilgu laiku”
Pēc nemierīgās nedēļas dzīve Abhāzijā atgriežas ierastajās sliedēs. Vecais prezidents uzrakstīja atkāpšanās vēstuli, jauns tiks ievēlēts ne vēlāk kā 2025. gada februārī. Viens no Abhāzijas opozīcijas līderiem, Abhāzijas tautas Tēvijas kara veterānu republikas sabiedriskās organizācijas “Aruaa” priekšsēdētājs Temurs Gulia situāciju valstī raksturo šādi:
“Valsts lēnām sāks dzīvot, pildīs savas saistības pret valsts darbiniekiem, Abhāzijas iedzīvotājiem, un mēs mierīgi tuvosimies prezidenta vēlēšanām. Domāju, ka vēlēšanas rīkosim tikpat mierīgi, likuma un Konstitūcijas ietvaros.
Politika no ielas ir atgriezusies parlamentā un tagad kā vēlēšanu galvenajā mītnē. Ja neskaita nelielas izmaiņas dalībnieku sastāvā, it kā nekas nebūtu noticis. Uz ziemeļiem no Psou upes, kas atdala republiku no Krasnodaras teritorijas, šādu notikumu attīstību nav iespējams iedomāties. Tomēr, neskatoties uz visu tuvumu, gan teritoriālo, gan kultūras, nesenie notikumi skaidri parādīja: Abhāzija nav Krievija.
Šeit jau ilgu laiku briest neapmierinātība ar prezidentu Aslanu Bžaniju. Cilvēki viņam pārmet to, ka ievēlētais valsts vadītājs reti apmeklēja republiku, dodot priekšroku savai senču dzimtenei, nevis Maskavas komfortam. Viņi pat saka, ka nu jau bijušais prezidents ir atrāvies no tradīcijām un aizmirsis abhāzu mentalitāti.
“Šis jautājums sabiedrībā tiek apspriests jau ilgu laiku. Pret šo līgumu (par to raksta turpinājuma) iebilda ne tikai opozīcija, bet visa sabiedrība – inteliģence, zinātnieku aprindas, kara varoņi, jaunatne, jo tai nav nekā kopīga ar tautas un valsts interesēm. Varas iestādes, ignorējot visus esošos likumus, rīkojās savādāk, lai izpatiktu atsevišķiem cilvēkiem,” opozīcijas viedokli pauž Temurs Gulia.
Kā viens investīciju līgums noveda pie prezidenta atkāpšanās
Kopš 2016. gada Abhāzijā ir investīciju likums. Valstī ir noteiktas speciālās ekonomiskās zonas. Tās ir sastopamas pat Gali reģionā, kas robežojas ar Gruziju.
”Tur ir super labumi. Jebkurš investors var ierasties šajās teritorijās ar vienādiem noteikumiem un izveidot tur biznesu – ražošanas vai lauksaimniecības uzņēmumus, viesnīcas. Investori ir atbrīvoti no PVN un citiem nodokļu maksājumiem, bet ir jāmaksā zemes nodoklis. Abhāzijā zemes nodokļa likme ir ļoti zema. Pasaulē tādu tarifu nav,” saka Gulia.
Tomēr prezidents ierosināja un parlamentā pieņēma grozījumus šajā likumā par labu vienam investoram no Krievijas.
”Ieguvumi ir šādi: astoņus gadus investors ir atbrīvots no visiem nodokļiem, neko nemaksā, neveic ne maksājumus, ne nodevas, ne PVN, ne zemes nodokli, ne ienākuma nodokli. Tajā pašā laikā viņš nāk ar savu infrastruktūras sistēmu. Kas ar to domāts? Tās ir bankas, transports, visa loģistika. Respektīvi, valstī veidojas valsts,” saka viens no opozīcijas uzņēmējiem.
Abhāzijai tūrisms ir vienīgais nabadzīgās republikas ienākumu avots. Ne tikai labākā zeme infrastruktūras attīstībai nonāks vienam investoram, republika no tā neko nesaņems – ne darba vietas, ne naudu. Varas iestādes labprātīgi atteicās no jebkādas peļņas un jebkādas kontroles, ir sašutis opozicionārs. To sauc par “kolonizāciju”.
Vēsturnieks Gurams Gumba piekrīt opozīcijai:
”Ir oligarhu aprindas, kuras vēlējās, izmantojot tā saukto investīciju projektu, vienkārši sagrābt Abhāzijas nacionālos resursus. Tie ir mūsu kūrorti, mūsu zeme. Tas nebija tikai investīciju līgums, bet gan tādu apstākļu radīšana, kuros Abhāzijas pilsonim nav tādu tiesību, kādas būtu investoram”.
“Pat varas bloki nestrīdējās ar tautu”
Vēstures zinātņu doktors, organizācijas “Abhāzijas nacionālā konference” vadītājs Gurams Gumba, uz jautājumu, kāpēc republikas varas iestādes pakļaujas tautas gribai, sacīja, ka tā šeit bijis vienmēr, pat padomju laikos.
”Viņi sasauca sapulci un atlaida reģionālās komitejas pirmos sekretārus, neskatoties uz to, ka pret to iebilda gan Tbilisi, gan Maskava. Bet, kad cilvēki teica – tu darīji nepareizi, tev jāiet, viņi aizgāja, jo tā ir tradīcija. Jebkurš līderis, ja viņš ir audzināts abhāzu kultūrā, abhāzu mentalitātē, nekad neatļausies iet pretī tautas gribai. Tās ir tradīcijas, kas nav radušās ne šodien, ne vakar, tās ir gadsimtiem senas tradīcijas.
Vēsturnieks atgādina, ka pat drošības spēki nav pārkāpuši noteiktas robežas. Pat tad, kad protestētāji “aizņēmās” kravas automašīnu, lai izlauztos cauri žogam ap parlamentu un tieši runātu ar tautas pārstāvjiem, drošības spēku reakcija bija ļoti atturīga: “Drošības spēki vienkārši teica, ka daži cilvēki rīkojās nepareizi. Tas ir no kultūras, mēs izejam no tās. Ikvienam Abhāzijas pilsonim tas ir jāņem vērā.
2004. gadā situācija bija daudz asāka, atceras Gurams Gumba. Tad prezidents Vladislavs Ardzinba, kuru visi cienīja par spēju mobilizēt cilvēkus karā pret Gruziju un kura piemiņa tiek cienīta līdz pat šai dienai, ierosināja Raulam Hadžimbas pēcteci. Tomēr daļa no tiem pašiem cilvēkiem neapstiprināja pēcteci un izvirzīja citu kandidātu Sergeju Bagapšu:
”Sanāca Vecāko padome. Tika izsaukti abu grupu pārstāvji. Tika izvirzīti divi cilvēki, viens saņēma vairāk, otrs mazāk, bet tas tika apstrīdēts. Viņiem zvanīja un teica: jūs kļūsiet par prezidentu, un jūs kļūsiet par viceprezidentu. Viņi vienojās. Unikāls gadījums. Un tie cilvēki, kas nostājās viens pret otru ar ieročiem rokās, viens kļuva par prezidentu, otrs par viceprezidentu. Jo viņiem teica: jūs abi esat mūsu pilsoņi, jūs abi esat mūsu dēli, jūs kalpojat tautai, un jūs nekalposiet sev, kurš pirmais, kurš otrais. Vai piekrītat kalpot tautai? Ja jūs to darāt sevis dēļ, tad jūs abi mums neesat vajadzīgi.
“Krievija ir vienīgais sabiedrotais un draugs”
Neskatoties uz visām pretrunām starp nu jau bijušo valdību un opozīciju, viņus vieno attieksme pret Krieviju.
“Abhāzijā jūs neatradīsit nevienu, kas nebūtu prokrievisks,” saka vēsturnieks Gumba. Krievijas militārā klātbūtne republikā ir miera garantija tās pilsoņiem. Šim viedoklim piekrīt absolūtais iedzīvotāju vairākums un visi politiķi, saka Gumba:
”Attieksme pret Krievijas militāro bāzi ir pozitīva, tā mums ir nepieciešamība, jo Gruzija draud ar karu. Mēs esam karā. No Gruzijas puses mēs pastāvīgi dzirdam, ka viņi pastāvīgi vēlas sagrābt, iekarot, anektēt Abhāziju ar militāriem vai miermīlīgiem līdzekļiem. Kad viņi saka “mierīgi”, kāda mums starpība?
Temurs Gulia aizejošajam prezidentam pārmet Krievijas varas iestāžu attieksmes pret Abhāziju pasliktināšanos.
“Mums nekad ne ar vienu prezidentu nav bijis tā, ka Abhāzijas prezidents publiski runātu un sūdzētos par abhāzu tautu, apsūdzot viņus par to, ka Abhāzijas tauta ir pret Krieviju vērsta. Šajās dienās visi novēroja, kā nemiernieki uzvedās ārpus parlamenta sienām, pie prezidenta administrācijas ēkas. Visi, kas piedalījās pēdējo dienu procesā, skandēja: “Krievija, Abhāzija kopā uz visiem laikiem.” Pat tad, kad cilvēki iekļuva parlamentā, viņi kliedza “Krievija, Krievija, Krievija”. Ar Krievijas trīskrāsu karogu iekļuvām Abhāzijas Republikas parlamentā,” aizvadītās dienas atceras politiķis.
Kas tālāk sagaida Abhāziju?
Abhāzijas pilsoņi lepojas ar savu valsti un tās tūkstošgadu vēsturi. Šeit valstiskums pastāvēja ilgi pirms Kijivas un Maskaviešu Krievijas vai Gruzijas Firstistes. Tomēr tagad lielākā daļa abhāzu dzīvo ārpus republikas robežām. Apmēram 80% no tiem, kas sevi dēvē par abhāziem, ir Turcijas pilsoņi. Pašā republikā dzīvo ceturtdaļmiljons cilvēku, no kuriem 15% nav abhāzi.
Investīciju līgumam, kuru lobē Aslans Bžanija, ir vēl viena dimensija – demogrāfiska, jo investoram ir tiesības atvest šeit pat savus strādniekus.
”Runa nav tikai par zemi, par teritoriju, tas jau ir demogrāfiskā līdzsvara pārkāpums. Abhāziem tas ir ļoti svarīgi. 15% mūsu iedzīvotāju nav abhāzu pārstāvji. Tas mums ir ļoti jutīgs jautājums. Liela abhāzu diaspora, 80% abhāzu, dzīvo ārzemēs, viņu senči tika padzīti 19. gadsimtā. Viņi nevar atgriezties. Mums ir nopietnas problēmas. Un mūsu prezidents ierosina apdzīvot Abhāziju ar 100 tūkstošiem ārzemnieku. Tas ir mūsu valsts garants, kas to dara! – sašutis vēsturnieks Gumba.
Attiecībā uz šo vienošanos ar uzņēmumu MANTERA grupa, kas saistīta ar bijušā Krievijas zemkopības ministrijas vadītāja Aleksandra Tkačova ģimeni, opozīcijā nav vienotības par tā likteni.
Viens no opozīcijas līderiem, Abhāzijas sabiedriskās organizācijas “Aidgilara” Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Ešsu Kakalija sarunā ar Kommersant sacīja, ka līgumu ar Krieviju nav iespējams mainīt, jo tas ir parakstīts.
Temurs Gulia, kurš jau ir atbalstījis Adgura Ardzinbas kandidatūru gaidāmajās vēlēšanās, draud ar pretkorupcijas izmeklēšanu pret Aslanu Bžaniju:
”Protams, šis jautājums vēl nav slēgts. Bžānijas kunga rīcība liecina par likuma un konstitūcijas pārkāpumiem. Pirmajā vietā ir aizdomas par korupcijas komponentu. Prezidenta pienākumu izpildītājs ar to nenodarbosies, jo viņi ir ideoloģiski biedri, Bžania kungs un Gunbas kungs. Es domāju, ka jaunievēlētais prezidents ar to nodarbosies saskaņā ar likumu un Konstitūciju. Viņš par to runāja pirms diviem mēnešiem. Es domāju Adguru Ardzinbu. Viņš publiski paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā sāks cīņu pret Aslana Bžanijas korupciju.
Saskaņā ar vēlēšanu likumu kandidātu reģistrācija Suhumi sāksies 25.decembrī. Par atbalstu Ardziņbai jau paudušas piecas sabiedriskās organizācijas. Taču Bžanija arī uzsvēra, ka domā arī par savas kandidatūras izvirzīšanu. Tomēr vispirms bijušais prezidents paņems pārtraukumu – Aslans Bžanija saka, ka ir ļoti noguris.
