2025.gadā Ukraina un Krievija var sākt sarunas ASV spiediena un nepieciešamā bruņojuma un finansējuma trūkuma dēļ, šajā laikā kaujas pierims. Šo prognozi 20. novembrī publicēja The Economist.
Publikācijā teikts, ka abas puses ir “tuvu spēku izsīkumam”, un katras puses atbalstītāji vēlētos, lai konflikts beigtos. Vašingtonā tā būs ievēlētā prezidenta Donalda Trampa jaunās administrācijas prioritāte, raksta izdevums.
2024. gada sākumā iekšējās cīņas Kongresā noveda pie tā, ka uz vairākiem mēnešiem tika pārtraukta amerikāņu finansējums Ukrainai. Ap 2025. gadu arī šī jaunā 61 miljarda dolāru pakete būs izsmelta. Turklāt ASV sāk beigties militārās tehnikas krājumi, ko tās sūta uz Ukrainu, un tām jādomā par citiem partneriem, jo īpaši Izraēlu un Taivānu, teikts izdevumā. Arī atbalsts no Eiropas un pašas Ukrainas ražošanas nav pietiekams.
Tas viss nozīmē, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām spiediens uz Ukrainu no Krievijas puses 2025. gadā būtiski palielināsies, lai ar to uzsāktu kaut kādas sarunas, raksta The Economist.
Publikācija liecina, ka iespējamās vienošanās ietvaros Ukrainai būs jāsamierinās ar savas teritorijas daļas zaudēšanu. Konkrēti, 7 %, ko Krievija sagrāba 2014. gadā – Krima un Donbass – “nav pakļauti atgriešanai”, teikts rakstā. Jebkurš izlīgums arī nozīmētu, ka Krievija saglabās daļu vai lielāko daļu no papildu 11%, ko tā kontrolē pēc 2022. gada iebrukuma.
Pretī Ukrainai būtu jāsaņem uzticamas drošības garantijas, kuru ideāls variants ir pilntiesīga dalība NATO, raksta izdevums. Tomēr līdz ar Trampa atgriešanos pie varas, Ukrainas pievienošanās šaubas joprojām ir daudzus gadus, uzskata publikācijas autori.
The Economist prognozē, ka diskusijas par sarunām sāksies 2025.gadā. Attiecīgi karadarbība var pēkšņi norimt, pat līdz pamieram, un var izcelties daļēji iesaldēts konflikts.
