Maskavietis Boriss Epšteins, kurš koordinēja Donalda Trampa krimināllietu tiesisko aizstāvību, ierosināja ievēlētajam ASV prezidentam kļūt par īpašo pārstāvi Krievijas un Ukrainas konfliktā. Šī ideja izskanējusi lidmašīnā, ar kuru republikānis lidoja uz tikšanos ar Baltā nama vadītāju Džo Baidenu Vašingtonā, avoti pastāstīja laikrakstam New York Times (NYT).
Epšteinam, kurš 1993. gadā kopā ar ģimeni imigrēja uz ASV, nav pieredzes starptautiskajā politikā. Tomēr viņam ir radinieki abās konflikta pusēs. NYT avoti teica, ka vairāki cilvēki lidmašīnā bija “šokēti” par ideju iecelt Epšteinu tik svarīgā amatā. Lai gan viens no sarunu biedriem uzstāja, ka lidmašīnā esošie pasažieri labi reaģēja uz šo ideju un piedāvāja variantus, kā šādu soli organizēt.
Papildus tam, ka viņam nav diplomātiskās pieredzes, Epšteins kopā ar vairākiem citiem Trampa sabiedrotajiem pašlaik Arizonas štatā tiek izmeklēts par iejaukšanos 2020. gada vēlēšanās ar “viltotiem vēlētājiem”, norāda laikraksts. Mediji iepriekš ziņoja, ka 11 štata vēlētājiem Arizonā tika izvirzītas apsūdzības par mēģinājumu izjaukt 2020. gada prezidenta vēlēšanas, kā arī septiņas citas personas, kas saistītas ar iejaukšanos balsošanā, tostarp bijušais Ņujorkas mērs Rūdijs Džuliani un bijušais Baltā nama biroja vadītājs Marks Medouza.
NYT raksta, ka Tramps uzklausīja Epšteinu “ar acīmredzamu interesi” un nenoraidīja viņa piedāvājumu (lai gan nepieņēma). Iepriekš viņš bija privāti stāstījis apkārtējiem, ka vēlas palikt ārpus republikāņu valdības kā padomnieks.
“Lai gan ir Trampa pietuvinātie, kuri nicina Epšteinu, pašlaik ievēlētā prezidenta lokā nav neviena, kas šaubītos par viņa ietekmes līmeni,” teikts laikrakstā. “Viņš ir kļuvis par svarīgu Trampa vidutāju, tostarp veidojot daļu informācijas, ko viņš saņem par personāla jautājumiem un kabineta izvēli.”
Tiek apgalvots, ka šonedēļ Epšteins Trampam steidzami nokomplektējis ASV Tieslietu ministrijas personālu, par kuru viņš “vienmēr sapņojis” un kuru viņš nevarēja iegūt savā pirmajā pilnvaru termiņā. Mediji jau rakstīja, ka Tramps atradis veidu, kā atrisināt problēmas ar krimināllietām – viņš piedāvāja amatus Tieslietu ministrijā saviem advokātiem un bijušajai amatpersonai.
NYT avoti norādīja, ka Epšteins bija persona, kas pārliecināja Trampu paziņot par tagadējā kongresmeņa Meta Geca nominēšanu ģenerālprokurora amatam. Viņš izteica savu viedokli, kad ievēlētais prezidents trešdien lidoja no Vestpalmbīčas Floridā uz Vašingtonu un atpakaļ. Pēc tam Tramps tikās ar Pārstāvju palātas locekļiem un Baidenu un tās pašas dienas vakarā paziņoja par savu izvēli par labu Gecam .
Epšteinam ir licence praktizēt jurisprudenci Ņujorkā, lai gan viņš neatjaunoja savu jurista licenci 30 dienu laikā pēc savas dzimšanas dienas šā gada augustā, atzīmē NYT. Viņš bija to advokātu vidū, kas ieteicis Trampam atlikt prāvu, lai tā beigtos īsi pirms vai pēc vēlēšanām.
Pagājušajā nedēļā laikraksta Washington Post (WP) avoti ziņoja, ka Trampam bijusi telefonsaruna ar Vladimiru Putinu. Abu pušu pārstāvji neapstiprināja, ka politiķi būtu sazinājušies. Vienlaikus tika apgalvots, ka par zvanu Kremļa vadītājam informēta Ukrainas valdība – Kijiva it kā neesot iebildusi. Vēlāk Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Georgijs Tihijs aģentūrai Reuters sacīja, ka Kijova par iespējamo zvanu nav iepriekš informēta.
Tramps privāti norādījis, ka atzinīgi vērtētu vienošanos, kurā Krievija paturētu daļu no tās okupētās teritorijas. Telefonsarunā ar Putinu viņš izvirzīja šo jautājumu, sacīja WP sarunu biedri.
Starp citu, bijušais Valsts departamenta īpašais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers nesen sacīja, ka Tramps centīsies izvairīties no Ukrainas “neveiksmes” konfliktā ar Krieviju. Pēc Volkera teiktā, eksprezidents nevēlas, lai Ukraina zaudētu, jo nevēlas, lai “par to tiktu saukts pie atbildības”. Viņš atzina, ka “ne uzreiz pēc vēlēšanām”, bet republikānis varētu piezvanīt Putinam un “pieprasīt karaspēka izvešanu” līdz 2025.gada 20.janvārim, t.i. pirms inaugurācijas.
Vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka “karš beigsies, bet nav precīza datuma”, un Trampa administrācijas laikā konflikts beigsies “ātrāk”. Uz jautājumu, vai republikānis pieprasīja Kijivai piedalīties sarunās ar Krieviju, viņš atbildēja: “Šī kara laikā mēs, mūsu cilvēki un es personīgi risinām sarunas ar ASV, ar Trampu un Baidenu, un ar Eiropas līderiem – esam pierādījuši, ka retorika “sēdies un klausies” ar mums nedarbojas.
Zelenskis arī sacīja, ka nopietni runās tikai ar Trampu, nevis ar viņa padomniekiem. “Ar visu cieņu pret jebkuru vidi. Tas ir mūsu līmenis, prezidentu līmenis. Visam ir jābūt saskaņā ar likumu,” viņš atzīmēja.
