Lielbritānijas un Vācijas zinātnieki pirmo reizi savu pētījumu laikā atklāja dzintaru Rietumantarktīdā. Saskaņā ar viņu ziņojumu, kas publicēts žurnālā Antarktikas zinātne, šis dzintars ir seno skujkoku “pārakmeņotas asinis” (sveķi), kas pirms 83–92 miljoniem gadu auga Zemes dienvidu daļā. Par to ziņo Science Alert.
Atrastais dzintars pierāda, ka krīta perioda (ilga pirms 65 līdz 145 miljoniem gadu) vidū Antarktīdā atradās purvaini lietus meži un, ka aizvēsturē vidē dominēja skuju koki, līdzīgi kā mūsdienās aug Jaunzēlandē un Patagonijā. Zinātnieki atzīmē, ka šāds atradums liecina, ka kādreiz visos septiņos kontinentos vide bijusi tik silta un mitra, ka tajā auguši koki, kas spēj ražot sveķus.
“Mūsu mērķis šobrīd ir uzzināt vairāk par šo mežu ekosistēmu, vai tie ir izdeguši un vai dzintarā var atrast dzīvības pēdas. Atklājums padarīja ceļu uz pagātnes izpēti vēl skaidrāku,” sacīja Johans Klagess no Alfrēda Vegenera institūta Vācijā.
Zinātnieki ir atraduši pārakmeņojušos koksni un lapas Antarktīdā jau 19. gadsimta sākumā. Taču daudzi viņu atradumi datēti ar daudz senākiem aizvēsturiskiem periodiem, kad pastāvēja Gondvānas superkontinents. Viņi nezināja, kas notika ar Antarktīdas mežiem, kad tā atdalījās no Austrālijas un Dienvidamerikas.
2017. gadā Klagesa komanda Rietumantarktīdā atklāja labi saglabājušās fosilijas. 2020. gadā viņiem izdevās atklāt pārakmeņojušās saknes, sporas un ziedputekšņus no kokiem, kas pastāvēja Antarktīdā krīta perioda vidū.
