Pēc ierastās definīcijas suņu īpašnieki savus mājdzīvniekus uzskata par saviem labākajiem draugiem, ģimenes locekļiem vai pat “pūkainajiem bērniem”. Tomēr Eötvös Loránd universitātes pētnieki aptaujāja 800 suņu īpašniekus un atklāja, ka tos var iedalīt trīs atsevišķās kategorijās, raksta Daily Mail.
“Interesanti, ka, lai gan mēs apkopojām datus no mājas suņiem veltītajā sociālo tīklu grupām, to īpašnieki bija dažādi,” skaidroja pētījuma vadošā autore Laura Gillette .
Jo īpaši daži suņu īpašnieki ietilpst kategorijā “draudzīgs kolēģis”. Savus mājdzīvniekus viņi mēdz uztvert kā kolēģus un sargus, taču izjūt arī spēcīgu emocionālu saikni. Šiem īpašniekiem parasti ir borderkolliji, beļģu aitu suņi vai vācu aitu suņi.
Citai kategorijai, tā sauktajiem “suņu vecākiem”, ir cieša saikne ar dzīvniekiem. Viņi nesaskata savos mājdzīvniekos praktiskas funkcijas. Parasti tie ir tādu šķirņu īpašnieki kā ungāru īsspalvainais putnusuns, bokseris vai taksis.
“Kompanjoni”, cita suņu īpašnieku kategorija, tur suņus galvenokārt biedriskuma nolūkos. Tomēr šim tipam izdodas saglabāt emocionālu distanci no saviem mājdzīvniekiem. Tie parasti ir mudiju, angļu kokerspanielu vai labradoru retrīveru īpašnieki.
Kopumā pētījuma rezultāti parādīja, ka gandrīz visi aptaujātie saimnieki ļoti izbauda fizisku kontaktu ar savu suni (97,6%), “beznosacījumu mīlestību”, ko dzīvnieks viņiem sniedz (93,7%), kā arī mīluļa izskatu un skaistumu (88,4%). %). Tomēr aptuveni ceturtā daļa aptaujāto saimnieku nav guvuši labumu no viņu mājdzīvnieka sniegtās sociālās mijiedarbības, savukārt 36,3% tā ļoti patika.
Pētnieki cer, ka viņu atklājumi iedvesmos turpmākus pētījumus par sarežģītajām attiecībām starp cilvēkiem un viņu suņiem.
“Neskatoties uz vispārējo tendenci, kas novērota Rietumu valstīs, kur suņus arvien vairāk uzskata par ģimenes locekļiem, kuri sniedz beznosacījumu mīlestību un atbalstu, šis pētījums uzsver, ka ne visi suņu īpašnieki ir vienādi, arī šoreiz izpētē izmantotajos gadījumos,” raksta zinātnieki savā pētījumā.