Lielākā daļa ukraiņu nav gatavi upurēt teritorijas, lai izbeigtu karu ar Krieviju. 58 % valsts iedzīvotāju bija pret šādu piekāpšanos , liecina Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS)aptaujas rezultāti. 32% piekrīt to darīt miera labad. Šādu pilsoņu īpatsvars sāka pieaugt 2023. gada vēlā pavasarī, bet pārstāja mainīties kopš šī gada maija. Turklāt pēdējo piecu mēnešu laikā no 55% līdz 58% pieaudzis pretējo īpatsvars.
Tiek precizēts, ka aptaujā netika runāts par atsevišķu teritoriju oficiālu atzīšanu par krievu. Daži ukraiņi, kas iestājās par tūlītēju mieru, izteica gatavību atlikt okupēto zemju atbrīvošanu uz nākotni piemērotākā laikā. KIIS arī uzsvēra, ka šāda nostāja nav identiska “mieram uz jebkādiem nosacījumiem” vai gatavībai kapitulēt.
Ukraiņiem tika uzdots arī jautājums, kas nejauši piedāvāja konkrētu teritoriālu piekāpšanos: visas Krievijas sagrābtās zemes, Krimu vai Donbasu (Doņeckas un Luhanskas apgabali). Formulējums bija šāds: “Iedomājieties, ka miera panākšanai būtu šāda prasība. Ukraina to oficiāli neatzīst, bet Krievija saglabā kontroli pār…” Papildu parametri iespējamajiem līgumiem netika sniegti. Respondentiem bija jāizvēlas viena no šīm atbildēm: piekrist “viegli”, atzīmēt, ka tas būtu “sarežģīts, bet pieņemams” variants, vai noraidīt priekšlikumu.
Saskaņā ar rezultātiem tikai 30% ukraiņu ir gatavi miera labad atteikties no visām Krievijas sagrābtajām teritorijām, bet no Donbasa un Krimas – pa 46%. Tikai attiecīgi 4%, 7% un 7% to izdarīs viegli. Šādus variantus par kategoriski nepieņemamiem uzskata 64%, 50% un 51% aptaujāto.
Respondentiem, kuri stingri iebilda pret teritoriālām koncesijām vai nebija izlēmuši šajā jautājumā, papildus tika jautāts, vai viņu nostāja mainīsies, ja Ukraina pretī saņems “dalību NATO un patiesi uzticamas drošības garantijas”. Šajā gadījumā to īpatsvars, kuri ir gatavi atteikties no visām Krievijas sagrābtajām teritorijām, būtu 51%, no Donbasa un Krimas – pa 65%. Attiecīgi 42%, 30% un 30% pilsoņu ir kategoriski pret piekāpšanos pat līdz ar dalību NATO.
Komentējot aptaujas rezultātus, KIIS izpilddirektors Antons Grušeckis atzīmēja, ka Ukraina šobrīd atrodas sarežģītā situācijā: Krievijas karaspēks virzās uz priekšu Donbasā, un situācija starptautiskajā arēnā ir nemierīga un neskaidra, īpaši pēc ASV prezidenta vēlēšanām. .
Gan Kijiva, gan Vašingtona gaida, kuru jaunais Baltā nama vadītājs Donalds Tramps izvēlēsies augsta līmeņa amatiem drošības un aizsardzības jomā, lai saprastu, kā viņš veidos politiku Ukrainas virzienā. Tajā pašā laikā valsts uzaicināšana uz NATO jau šķiet “mazāk iespējama”, atzīmēja Reuters avots.
Tramps plāno “pievest” Krieviju un Ukrainu pie sarunu galda savā pirmajā dienā ASV prezidenta amatā, sacīja ievēlētās valsts vadītāja preses sekretāre Karolīnas Levit. Paredzēts, ka inaugurācija notiks 2025. gada 20. janvārī.
Vakar avoti laikrakstā The Washington Post (WaPo) ziņoja, ka Tramps 7.novembrī piezvanījis Vladimiram Putinam un brīdinājis viņu no jebkādas kara saasināšanās Ukrainā, atgādinot par ievērojamo ASV militāro klātbūtni Eiropā. Vienlaikus viņš pauda interesi par turpmākajām sarunām un īsi pieskārās Krievijas okupēto teritoriju tēmai.
Kremlis norādīja, ka šāds zvans “nav noticis”, publikācija medijos bijusi “tīra fikcija”, un Putinam pagaidām nav konkrētu plānu kontaktiem ar Trampu. Tikmēr Krievijas prezidents viņu publiski apsveicis ar uzvaru vēlēšanās dienā, kad, pēc WaPo datiem, notikušas viņu telefonsarunas. Vienlaikus Putins kārtējo reizi uzsvēra, ka kara izbeigšana iespējama tikai tad, ja Kijiva atzīs “realitāti” uz vietas, proti, Krievijas sagrābto 20% Ukrainas teritorijas piederību Krievijai.
