Dārziem, to dizainam un iekārtošanai veltīto aprakstu sērijā šoreiz tēma par pergolām un vīteņaugiem, bet raksta beigās atkal jauna galerija ar 20 interesantām idejām dārzam.
Ceļojot pa pasauli, vēsturiskos parkos var redzēt visdažādākās pergolas, veidotas bez īpašas praktiskas nozīmes, bet ar kādu noteiktu dekoratīvu un kompozicionālu uzdevumu. Kāpēc arī īsti praktiskam latvietim neizmantot šos paņēmienus savā dārzā?
Tikai paškāpelētājām liānām nav nepieciešama kāda speciāla konstrukcija – vīteņaugu režģis, pergola vai vienkārši klūdziņas. Nereti vīteņaugu balstīšanai izmanto žogu un otrādi – vīteņaugus stāda, lai to piesegtu. Tradicionālā izpratnē par pergolu uzskata vīteņaugiem apvītu konstrukciju, ko savieno režģis. Tai var būt jumts vai citas papildu konstrukcijas. Būvējot pergolu, nepieciešami pamati un pietiekami drošas konstrukcijas.
Vai jūsu dārzā ir kāds vīteņaugs? Iespējams, tur aug kāds vīnkoks vai mežvītenis. Varbūt pieclapu mežvīns, kas ar savu audzelīgumu nogurdinājis saimniekus? Vai vīteņroze, kurai bargākās ziemās nosalst tie skaistākie zari? Izvēloties jāzina, kādas ir šo augu īpašības. Jo akurāt kā dzīvē un dažs prot uzrāpties pa pliku sienu, bet citam vajadzīgs savs sausais koks
Ja vīteņaugus izmanto atbilstoši to īpašībām, tie var kļūt par labu apzaļumošanas materiālu gan jaunajos ciematos, gan šauros pilsētas dārzos un pagalmos – visur, kur nepieciešams norobežoties no kaimiņu un garāmgājēju skatieniem. Turpinājums sekos!