Krievijas varas iestādes baidās, ka pirms varas nodošanas Donaldam Trampam, ASV prezidents Džo Baidens un viņa administrācija var spert krasus soļus Krievijas virzienā, medijiem sacīja avots diplomātiskajās aprindās.
Pēc viņa teiktā, šāds solis varētu būt, piemēram, “zaļā gaisma” Kijivai trāpīt ar tāla darbības rādiusa amerikāņu ieročiem dziļi Krievijas teritorijā.
2016. gadā, Trampa pirmā pilnvaru termiņa priekšvakarā, aizejošā Baraka Obamas administrācija izraidīja no ASV 36 Krievijas diplomātus, kā arī sagrāba diplomātiskās mājas Ņujorkā un Merilendā, ļoti aizskarot Maskavu.
“Tā kā demokrātiem nav ko zaudēt, viņi var pieņemt dažus lēmumus, kas nākotnē apgrūtinās dialogu. Piemēram, viņiem būs atļauts izmantot amerikāņu ieročus triecieniem dziļi Krievijas teritorijā,” sacīja diplomātiskais avots.
Tagad Krievijas diplomāts, kā arī Ārlietu ministrijai pietuvināts sarunu biedrs uzsver, Krievijas un ASV dialogs ir iesaldēts gan oficiālā, gan ekspertu līmenī. Pēc Trampa ierašanās “mēs droši vien varam piesardzīgi prognozēt kaut kādu kontaktu atjaunošanos”, sacīja Krievijas diplomāts. Viņš arī prognozē, ka pēc Trampa inaugurācijas Krievijas vēstnieks atgriezīsies ASV.
Kijiva jau vairāk nekā gadu meklē no Rietumiem un ASV liela darbības rādiusa ieroču piegādi un atļauju uzbrukt Krievijas teritorijai, lai iznīcinātu ieroču noliktavas un lidlaukus, no kuriem paceļas Krievijas lidmašīnas, lai bombardētu Ukrainu. Šie ierobežojumi daļēji tika atcelti 2024. gada pavasarī: ASV, Lielbritānija un Francija atļāva Ukrainas bruņotajiem spēkiem dot triecienus Krievijas mērķiem netālu no robežas. Volodimirs Zeļenskis atkal mēģināja atcelt aizliegumus rudenī, kad viņš Rietumu sabiedrotos iepazīstināja ar savu “uzvaras plānu”. Kā rakstīja The Times, Lielbritānija un Francija bija par tāltiricienu atļaušanu, taču toreiz Zelenskim neizdevās pārliecināt ASV.
Vašingtona baidās, ka Maskava šo soli uzskatīs par “nopietnu eskalāciju”, oktobrī sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
