Jaunākie pētījumi atklājuši, ka liellopu barošana ar jūraszālēm var samazināt to metāna emisiju daudzumu. Savukārt, lai mūsu lasītāji atkal neceltu traci par ”lopu likvidēšanu”, atgādināsim to, ko esam rakstījuši daudzreiz – šādi pētījumi tiek veikti, lai ne vien samazinātu metāna emisijas, bet arī uzlabotu mājlopu labturību ar ēdienkartes dažādošanu. Un, kā zināms, jūraszāļu produkti ļoti plašā klāstā tiek izmantoti arī cilvēku pārtikā.
Iedziļinoties šajā jautājumā, Oregonas štata universitātes pētnieki pētīs, kā Klusā okeāna jūraszāles – suga, ko komerciāli kultivē Oregonas piekrastē – ietekmē liellopu uzturu. Konkrētāk, zinātnieki pārbaudīs Klusā okeāna jūras aļģu ietekmi uz liellopiem, kas ganās Ziemeļamerikas sārto stepju laukos – plaši izplatītā ekosistēmā ASV rietumos.
“Laikā, kad sabiedrībā pieaug bažas par siltumnīcefekta gāzu emisijām, šim projektam ir potenciāls palīdzēt lopkopjiem ilgtspējīgāk un efektīvāk ražot liellopu gaļu, vienlaikus sniedzot ekonomisku labumu jūras aļģu ražotājiem,” saka Džuliana Rančesa, PhD, projekta direktore un Oregonas štata Austrumoregonas Lauksaimniecības pētījumu centrs Bērnsā docente
Atgremotāji, īpaši liellopi, sagremo savu pārtiku, fermentējot to savā gremošanas sistēmā. Kad pārtika tiek sadalīta un raudzēta, metāns tiek ražots un izvadīts caur atraugām vai vēdera uzpūšanos. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras datiem viena govs ik gadu saražo aptuveni 70 līdz 120 kilogramus metāna gāzes. Turklāt 1,5 miljardi liellopu, kas visā pasaulē tiek audzēti gaļas ražošanai, katru gadu atmosfērā izdala vismaz 104 miljardus kilogramu metāna. Vairāk nekā 25% no siltumnīcefekta gāzu emisijām lauksaimniecības sektorā rodas no metāna liellopu produkcijas enterālās fermentācijas laikā.
Projekts, kas saņēma ASV Lauksaimniecības departamenta (USDA) Nacionālā pārtikas un lauksaimniecības institūta dotāciju 1 miljona dolāru apmērā, ilgs 5 gadus. Aptuveni 20 govis būs daļa no projekta. Šīs govis tiks aprīkotas ar GPS kakla siksnām un atradīsies virtuālā žogā.
Šo govju barība tiks papildināta ar Sarkanajām jūraszālēm no akvakultūras fermas Oregon Seaweed. Pētnieki pētīs dažādus žāvētu jūraszāļu daudzumus, lai atrastu papildināšanas līmeni, kas vislabāk samazina zarnās šķīstošā metāna emisijas, kas rodas liellopu gremošanas procesos.
Saskaņā ar Oregonas štata mikrobioloģijas departamenta aļģu fiziologa un pētījuma līdzautora Džeimsa Foksa teikto, projekts ietvers arī jūras aļģu audzēšanas veida un to, kā tas ietekmē interesējošos savienojumus, kas veicina metāna samazināšanos, pārbaudi.
Fokss un komanda arī pētīs, kā jūras aļģu papildinājums ietekmē baktērijas liellopu kuņģos un šo baktēriju iespējamo ieguldījumu metāna samazināšanā. Turklāt pētnieki izvietos Eddy Covariance Flux Tower — instrumentu atmosfēras izmaiņu mērīšanai, lai uzraudzītu oglekļa dioksīda un metāna līmeni ganībās.
“Lielākā daļa pētījumu par jūras aļģu barības piedevu liellopiem ir veikti barības laukumos,” ziņojumā teica Rorijs O’Konors (Rory O’Connor), USDA Lauksaimniecības pētniecības dienesta ekologs Bērnsā un projekta līdzdirektors. “Mūsu darbs ir jauns, jo mēs koncentrējamies uz liellopiem, kas ganās Ziemeļamerikas sārto stepju ekosistēmā.”
