To gaidīja daudzi tūkstoši cilvēku, kuri bija spiesti iesaistīties piespiedu darbos Rietumu kompāniju labā sociālistiskās VDR cietumos gandrīz līdz Vācijas atkalapvienošanai 1990. gada rudenī: IKEA paziņoja, ka plāno maksāt sešus miljonus eiro kompensāciju bijušajiem ieslodzītajiem.
Tādējādi zviedru mēbeļu kompānija pilda tālajā 2012. gadā doto solījumu. Tad tika publicēts pirmais ziņojums par ieslodzīto ekspluatāciju VDR. Dokumentā norādīts, ka piespiedu darba sistēmā bija iesaistīti arī Rietumvācijas uzņēmumi, tostarp tie, kas nodarbojas ar preču piegādi caur Otto un Quelle katalogiem, kā arī pārtikas preču atlaižu veikals Aldi.
Liela atzinība no Vācijas valdības pilnvarotā pārstāvja
Faktam, ka IKEA šajā lietā ir pioniera loma, ir vēsturiska nozīme, sacīja Vācijas valdības komisāre Vācijas Sociālistiskās Vienotības partijas (SED) diktatūras upuru jautājumos VDR Evelīna Zupke.
IKEA atzīst savu atbildību, un ir pelnījusi lielu cieņu, uzsvēra Zupke: “Šis solis arī mums ļoti skaidri parāda, kā mēs joprojām varam palīdzēt cilvēkiem, kuri cieta no diktatūras.”
IKEA solītā nauda tiks novirzīta Vācijas palīdzības fondam, kuru Bundestāgs plāno izveidot līdz 2024. gada beigām. Pagaidām šādi fondi pastāv tikai austrumu federālajās zemēs, un tikai tiem diktatūras upuriem, kuri tagad dzīvo bijušās VDR teritorijā, ir tiesības uz kompensāciju. Tomēr tagad situācija drīz mainīsies.
Pietiks naudas, lai izmaksātu kompensāciju 2 tūkstošiem diktatūras upuru
Pēc Evelīnas Zupkes aprēķiniem, tikai seši miljoni eiro no IKEA var sniegt finansiālu palīdzību aptuveni 2000 bijušajiem ieslodzītajiem, kuri cietuši no VDR varas iestādēm. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk Zupke cer, ka palīdzības fonda veidošanā piedalīsies arī iesaistītie Vācijas uzņēmumi: “Gribētos, lai Aldi un Otto beidzot pievērstu uzmanību šai problēmai.”
Tomēr šīs un citas firmas līdz šim nav izrādījušas vēlmi maksāt kompensācijas ieslodzītajiem no bijušās VDR. Berlīnes Humbolta universitātes 2024. gada aprīlī publicētais pētījums par šo tēmu arī palika bez atbilstošas atbildes, neskatoties uz daudzajiem tajā aprakstītajiem gadījumiem. Piemēram, saskaņā ar dokumentu Austrumvācijas politieslodzītie bija spiesti ražot sieviešu zeķubikses, kas pēc tam tika pārdotas Aldi veikalos.
Politiskie ieslodzītie ražoja fotokameras Quelle un Otto
Pētījumā detalizēti aprakstīts, kā VDR ieslodzīto ražotās preces nokļuva Rietumvācijas veikalos un pasta pasūtījumu katalogos. Tādējādi Kotbusā ieslodzītie bija spiesti izgatavot Praktica kameras, kuras tika nosūtītas klientiem Quelle un Otto. Un audio kasetes uzņēmumam Magna ražoja ieslodzītie Desavā. Tādā veidā VDR varas iestādes nopelnīja izmisīgi nepieciešamo ārvalstu valūtu, saņemot to no kapitālistiskām valstīm.
Piespiedu darba sistēma VDR cietumos pastāvēja vairākus gadu desmitus. “Ieslodzīto izmantošana bija vērsta uz viņu darbaspēka ekspluatāciju valsts plānveida ekonomikas interesēs,” atzīmē Humbolta universitātes pētnieki. “No 1950. gadiem līdz VDR beigām katru gadu no 15 000 līdz 30 000 ieslodzīto tika piespiesti piespiedu darbā, galvenokārt apgabalos, kur brīvie pilsoņi nevēlējās strādāt sliktu darba apstākļu dēļ.”
Soda kamera nepaklausīgajiem ieslodzītajiem
Ieslodzītie, kas pretojās tam, riskēja ar necilvēcīgu sodu. Šāds atteikums neizbēgami noveda pie disciplināriem pasākumiem, kas varētu būt no iespējas tikties ar tuviniekiem un saņemt sūtījumu atņemšanas līdz trim nedēļām soda izolatorā ar minimālu pārtiku, atzīmēts pētījumā.
IKEA no tā izdarīja secinājumu, paziņojot par kompensācijām cietušajiem, savukārt citi uzņēmumi aprobežojās ar vārdiem. “Mēs paužam nožēlu un nosodām bijušās VDR ierasto praksi politieslodzīto un notiesāto piespiedu izmantošanā preču ražošanai,” sacīja Aldi pārstāvis.
Kāpēc Aldi negrib maksāt kompensāciju
Tomēr joprojām ir maz ticams, ka Aldi sekos IKEA piemēram. Lai gan kopš 2013. gada ir zināms, ka preces vācu diskontētājam ražotas VDR bēdīgi slavenajā Hoheneck sieviešu cietumā. “Tomēr, tā kā kopš tā laika ir pagājis daudz laika, notikušā detaļas vairs nebija analizējamas tiktāl, cik tas būtu nepieciešams, lai pieņemtu galīgo lēmumu par kompensāciju,” savu nostāju skaidro Aldi.
Tādējādi IKEA pagaidām ir vienīgais uzņēmums, kas veic ieguldījumu Bundestāga izveidotajā palīdzības fondā. “Kopš šis (VDR cietumnieku piespiedu darbs) kļuva zināms, IKEA ir pastāvīgi meklējusi skaidrojumus,” saka Valters Kadnārs, Zviedrijas uzņēmuma pārstāvniecības Vācijā vadītājs. “Mēs ļoti nožēlojam, ka mūsu produktus ražoja politieslodzītie VDR.”
Bijušās VDR piespiedu strādnieka novēlējumi
Panāktā vienošanās ir daudzu gadu sarunu rezultāts starp IKEA, Evelīnu Zupki un Komunistiskās tirānijas upuru asociāciju savienību (UOKG). Tās priekšsēdētājs Dīters Dabrovskis 70. gados pats bija pakļauts piespiedu darbam VDR cietumā.
“Kopā mēs izvēlējāmies ceļu, lai noskaidrotu kas notika, un IKEA ar pienācīgu cieņu izturējās pret upuriem,” saka Dabrovskis, kurš ir gandarīts par lēmumu par naudas kompensāciju, kas tagad ir pie apvāršņa. Viņaprāt, šis zviedru kompānijas akts ir novatorisks. “Mēs ceram, ka citi sekos IKEA piemēram.”
