Nauda, kas ir Gazprom parāds, pirmo reizi Eiropas Savienībā tika konfiscēta vairāku miljardu dolāru vērtās tiesas prāvās, kas tika ierosinātas pret Krievijas uzņēmumu par gāzes piegādes pārtraukšanu 2022.gadā.
Vācijas koncerns Uniper, kas agrāk bija lielākais Krievijas gāzes pircējs Vācijā, saņēma un pārskaitīja valdībai 530 miljonus eiro “strīda ietvaros ar Gazprom par zaudējumu kompensāciju”, vēsta Reuters, atsaucoties uz Uniper ziņojumiem.
Šos līdzekļus Vācijas valsts kase saņēma kā kompensāciju par finansiālo palīdzību, ko Vācijas valdība sniedza uzņēmumam Uniper, kad tā palika bez galvenā gāzes piegādātāja un gandrīz bankrotēja. Kopumā tās glābšanai tika atvēlēti vairāk nekā 13,5 miljardi eiro.
2022.gada nogalē Vācijas uzņēmums iesniedza prasību pret Gazprom, pieprasot atlīdzināt zaudējumus no līgumsaistību pārkāpšanas. 2024. gada jūnijā Stokholmas šķīrējtiesa apmierināja prasību un piesprieda Gazprom samaksāt Uniper 14 miljardus dolāru, pēc tam Vācijas kompānijai radās iespēja lauzt ar to visus līgumus un atcelt visas saistības.
Nauda, kas ieskaitīta Vācijas valdības kontos, ir Uniper maksājums Gazprom par 2022.gada augustu, iepriekš sacīja Vācijas koncerna finanšu direktore Juta Dongesa. Uniper šos līdzekļus nepārskaitīja Gazprom, jo tas atteicās piegādāt gāzi līgumā noteiktajos apjomos un pēc uzvaras Stokholmas šķīrējtiesā saņēma tiesības tos izmantot savu saistību pret valdību nomaksai.
Kopumā prasības pret Krievijas gāzes monopolu par gāzes līgumu pārkāpšanu iesnieguši vismaz 19 uzņēmumi no 11 Eiropas valstīm, un to kopējā summa sasniedza 18,6 miljardus eiro.
Papildus lielākajai Uniper prasībai (par 14 miljardiem ASV dolāru) cits Vācijas gāzes importētājs RWE, kas saņēma 1 miljardu kubikmetru gāzes gadā, pieprasa no Gazprom aptuveni vienu miljardu dolāru. Franču Engie iesniedza prasību šķīrējtiesā, pieprasot no Gazprom vairāk nekā 300 miljonus eiro. Austrijā, kas turpina iepirkt Krievijas gāzi, nodrošinot aptuveni 90% no valsts patēriņa, lielākais enerģētikas koncerns OMV vērsās tiesā pret Gazprom: prasības summa ir 575,3 miljoni eiro.
Tāpat prasības pret Gazprom iesniedza itāļu Eni (summa netika atklāta), Polijas Europol Gaz (par 1,5 miljardiem eiro), Čehijas Net4gas un Innogy Energie (200 miljoni eiro), Šveices gāzes tirgotāji DXT Commodities un Axpo Solutions (gandrīz 1 miljardu eiro).
Kopējā prasību summa pret Gazprom pārsniedza tā neto ieņēmumus no gāzes pārdošanas visiem ārvalstu tirgiem kopā: 10 miljardi ASV dolāru gadā no piegādēm Eiropai un Turcijai, 7 miljardi ASV dolāru no piegādēm uz Ķīnu un 2 miljardi ASV dolāru no eksporta uz NVS valstīm un Centrālāziju.
Vairāku miljardu dolāru prasības rada riskus, ka Eiropā tiks aizturēti maksājumi Gazprom, iepriekš brīdināja Alfa Bank analītiķis Ņikita Blohins: kompānijas, kas pieprasa kompensāciju, var mēģināt pārtvert naudu, ko uzņēmumam pārskaita atlikušie Krievijas gāzes pircēji. Jo īpaši tas varētu notikt Austrijā, kur nacionālais gāzes operators OMV maija beigās ziņoja par mēģinājumiem “pārtvert” maksājumus Gazprom.
Krievijas uzņēmumam pašreizējā situācija sola turpmāku darbības ierobežošanu Eiropā, uzskata Blohins. Pērn Gazprom Eiropas tirgum iesūknēja tikai 28 miljardus kubikmetru gāzes – tas ir minimālais apjoms kopš 70. gadu beigām. Tās kopējais eksports sasniedza tikai 69 miljardus kubikmetru, kas ir zemākais kopš 1985. gada. Pirmo reizi kopš 90. gadu beigām Gazprom gadu noslēdza ar neto zaudējumiem saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), un to apjoms – 629 miljardi rubļu – kļuva par rekordu visā uzņēmuma vēsturē.
