Amerikānis Džons Robls, kuru Krievijas mediji pasniedz kā pirmo politisko bēgli no ASV, Krievijas pasi saņēma 2.oktobrī. Kremļa fīrers personīgi viņam deva tiesības to iegūt. Mediji aprēķinājuši, ka 2024. gadā Vladimirs Putins ar saviem dekrētiem piešķīra pilsonību vēl 120 ārzemniekiem un 24 viņu bērniem. Starp “jaunajiem krieviem” ir sportisti un mākslinieki, kā arī “krievu pasaules” propagandisti, iebrukuma Ukrainā dalībnieki un iespējamais kara noziedznieks.
2023. gadā, pēc Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem, par jaunajiem Krievijas pilsoņiem kļuva 387,5 tūkstoši cilvēku. Sarkano pasi var iegūt vispārīgi pēc septiņiem līdz deviņiem gadiem, un jums jāapliecina savas valsts valodas un vēstures zināšanas. Jūs varat paātrināt procesu, piemēram, apprecoties ar Krievijas pilsoni vai sasniedzot “augstus sasniegumus” zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomā. Tāpat no 2024.gada janvāra tiesības pretendēt uz pilsonību ir ārzemniekiem, kuri noslēguši līgumu ar Aizsardzības ministriju uz vienu gadu.
Īpašā procedūrā bez pārbaudēm un uzturēšanās nosacījumu ievērošanas Krievijā pilsonību var iegūt par “īpašiem nopelniem” vai gadījumā, ja pretendenta profesija vai kvalifikācija valstij ir īpaši svarīga. Krievijas prezidentam ir tiesības pieņemt šādus lēmumus .
Mediji aprēķināja, ka kopš 2024. gada janvāra Vladimirs Putins ir izdevis četrus dekrētus par uzņemšanu Krievijas pilsonībā: 9. janvārī, 1. martā, 11. jūlijā un 21. oktobrī . Pēc Putina personīga rīkojuma par Krievijas pilsoņiem kļuva 120 ārzemnieki, viens Čeļabinskas apgabala iedzīvotājs ar nenoteiktu pilsonību un 24 viņu nepilngadīgie bērni. Visgarākais jaunpilsoņu saraksts bija janvāra sarakstā – 44 cilvēki, īsākais – oktobra sarakstā, 15 cilvēki.
Vecākā ārzemniece sarakstā bija kāda 92 gadus vecā Aleksandra Bezobrazova, kura dzimusi Beļģijas Kongo. Jaunākais pilsonības ieguvējs ir Ngo Hoangs Ngujens, kurš dzimis 2022. gada 29. decembrī Vologdā un pilsonību saņēmis kopā ar māti no Vjetnamas.
Saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem populārākās “jaunkrievu” izcelsmes valstis (dekrētā norādīta dzimšanas vieta, nevis pašreizējā pilsonība) ir Francija (17), Vjetnama (10), ASV un Uzbekistāna (pa 9). Kopumā dekrētā ir iekļautas 43 valstis, neskaitot Abhāziju un vairs nepastāvošo Beļģijas Kongo koloniju.
28 gadus gaida Krievijas pasi
Krievijas plašsaziņas līdzekļi Džonu Entoniju Roblsu pasniedz kā pirmo amerikāni, kurš saņēmis politisko patvērumu Krievijā. MK žurnāliste Jekaterina Sažņeva, kas sekoja līdzi viņa lietai, atzīmē, ka vīrietis to gaidījis 28 gadus un jau bija tik ļoti zaudējis cerību, ka viņš bija apvainojies uz visiem žurnālistiem, kas par viņu rakstīja, arī viņa.
Sažņeva raksta, ka 58 gadus vecais indoamerikānis no bērnības ienīda “amerikāņu imperiālismu”, pēc tam iestājās komunistiskajā partijā, mēģināja nodibināt kontaktus ar VDK un iekļūt PSRS. 1996. gadā viņš ar diviem bērniem no pirmās laulības pārcēlās uz dzīvi Krievijā, jo sarakstes ceļā iemīlēja kādu Gaļinu, taču viņa pazuda.
Robls “pēc savas sirds lūguma” pārtulkoja Amerikas valdības slepenos materiālus, kas nopludināti tiešsaistē, un publicēja tos savā tīmekļa vietnē, lai palīdzētu Krievijas izlūkdienestiem. Iztiku viņš nopelnīja, strādājot par angļu valodas skolotāju.
Kad 2007. gadā amerikānis devās uz ASV vēstniecību, lai nomainītu pasi, viņi atņēma viņam dokumentu un pieprasīja dzēst vietnes tīmekļa arhīvu. Pēc tam viņš nolēma iegūt Krievijas pilsonību, taču viņam tas neizdevās līdz 2024. gadam, lai gan viņš pastāvīgi klauvēja pie Federālā migrācijas dienesta sliekšņa un pat rakstīja atklātu vēstuli Kremlim. 2014. gadā Robles sāka vest humāno palīdzību Donbasa iedzīvotājiem, bet pēc kara sākuma arī militārpersonām.
Oktobra “Jaunie krievi”
Papildus indoamerikāņu komunistam oktobrī ar fīrera dekrētu Krievijas pilsonību saņēma vēl 14 ārzemnieki. Viņu vidū lielākā daļa – trīs – ir Libānas pamatiedzīvotāji.
Viens no viņiem ir žurnālists un žurnāla Maraya galvenais redaktors Fadi Bu Daya (bieži rakstīts Budaya, Boudiya vai Bu Diyya). Viņš kļuva slavens Krievijas medijos ar to, ka 2023. gada septembrī tieši tiešraides laikā nokļuva Izraēlas bombardēšanā.
Bu Daya atklāti jūt līdzi Krievijai. Tāpēc 2022. gada maijā viņa izdevums publicēja īpašu rakstu “Krievija – jaunās pasaules kompass”, bet 2023. gada novembrī viņš sastrīdējās ar žurnālistu, kurš viņam jautāja, vai Krievija drīkst apbruņot Hezbollah. Paaugstinātā balsī žurnālists iebilda, ka šis jautājums ir nevietā.
Pārējie divi dekrētā nosauktie libānieši ir mākslinieks un Krievijas Mākslas akadēmijas goda ārzemju loceklis Dagers Nizars un Libānas goda konsuls Krievijā Žaks Žans Sarrafs.
Oktobrī Krievijas pilsonību ieguva četri sportisti: Baltkrievijā dzimusī un Čeļabinskā dzīvojošā pieccīņniece Jekaterina Etina , Sanktpēterburgas Zenit kapteinis Duglass Santoss no Brazīlijas un Maskavas Dinamo kapteinis kanādietis Sedriks Pakets, kā arī 60 g. vecais olimpiskais čempions grieķu-romiešu cīņā Levons Julfalakjans, kurš plāno pievienoties Cīņas federācijas struktūrai Krievijā.
Sporta sabiedrībā izcēlās debates par Santosa Krievijas pilsonību: daudzi futbolisti bija neapmierināti ar to, ka viņš varēja pievienoties valstsvienībai un ieņemt īsta krieva vietu. “Krievu puišiem vajadzētu spēlēt Krievijas izlasē. Kāpēc tur ir kāds brazīlietis? – komentēja bijušais “Zenit” Čehijā dzimušais treneris. Bet bijušais komandas kapteinis Vladislavs Radimovs, gluži pretēji, uzskatīja to par “politiski korektu stāstu”.
“Lai visa pasaule redz, ka cilvēki vēlas dzīvot mūsu valstī,” viņš teica
Diskusijas izraisīja arī futbolista Puketa pilsonības iegūšana – sporta sabiedrībā tiek pieļauts, ka šī nav pēdējā kanādieša pilsonība. Turklāt Dinamo tika apsūdzēts par ļaunprātīgu pilsonības sadali.
Saskaņā ar Putina lēmumu viņa dedzīgajam fanam Johanam Bekmanam, kurš uz Krieviju pārcēlās no Somijas, tagad ir tiesības saņemt Krievijas pasi. Viņš sevi piesaka kā politologu, vēsturnieku, starptautisko cilvēktiesību aktīvistu un oficiālu “DTR” un “LTR” pārstāvi savā dzimtenē.
Bekmens kā savu galveno mērķi sauc “cīņu pret eironacismu – jaunu vienotu Rietumu ideoloģiju”. 2007. gadā viņš publicēja grāmatu “ Somija, nomazgāta ar Annas Poļitkovskas asinīm”, kurā viņš apgalvoja, ka Putins nav bijis iesaistīts žurnālistes nāvē un Rietumi viņu izmanto, lai “diskreditētu Krievijas un prezidenta valstiskumu. ”. Viņš arī savervēja somus Donbasa milicijā.
Austrālijas Kazaņas Dievmātes ikonas klostera abate abate Marija (aka Veronika Mirosa), kura arī saņēma tiesības uz pilsonību oktobra dekrēta rezultātā, kritizē Rietumus. Intervijā viņa norāda, ka Rietumvalstīm Dievs ir “komforts un materiālā bagātība”, un sauc Krieviju par “pasaules glābšanas un pastāvēšanas atslēgu”. Vienīgais, kas viņu sarūgtināja vizītes laikā valstī, bija Maskava, “tīri Rietumu pilsēta”. Bet tas viņai netraucēja izjust “īpašu žēlastības sajūtu gaisā” visa ceļojuma laikā.
Tāpat ar Putina dekrētu oktobrī pilsonību saņēmuši vairāki ārzemnieki, kuru vārdi medijos neparādās: Oļegs Serhio Berizovskis Kastiljons no Peru, Viktors Hmeļevs no Turkmenistānas, Huangs Simins no Ķīnas un Dmitrijs Valerijevičs Morgunovs no Latvijas.
Pēdējais, iespējams, ir portāla Imhoclub.lv, kura dibinātājs Latvijā tiek apsūdzēts nacionālā naida izraisīšanā un pretvalstiskā darbībā, lietotājs ar vārdu Dmitrijs Morgunovs. Ar Latvijas karogu uz sava profila attēla viņš iestājas par krievu valodu un pieprasa, lai Latvijas ierēdņi runātu krieviski, ja viņu novadā dzīvo vairāk nekā 5% krievu valodā runājošo. Bet intervijā 2021. gadā viņš stāsta par to, kā viņš Dienvidkorejā būvē gāzes cauruļvadu tankkuģus uzņēmumam Gazprom.
Krievijas ārzemju “patrioti”
Trīs iepriekšējie Putina dekrēti par pilsonības piešķiršanu šogad ietvēra vēl vairāk ārzemnieku, kuru vārdi nekad nav nonākuši mediju uzmanības lokā. Taču arī tajos manāma tendence pilsonību īpašā veidā izsniegt sportistiem un esošās varas atbalstītājiem.
Tādējādi janvārī par Krievijas pilsoni kļuva ASV bokseris Kevins Džonsons. Viņš valkā drēbes ar Krievijas karoga un Putina attēliem, un pat pieņēma sev tēvavārdu Vladimirovičs par godu fīreram. Viņš apmetās uz dzīvi Samarā un paņēma hipotēku, bet pēc prezidenta dekrēta viņam pat piešķīra dzīvokli. Viņa 12 T-krekli ar viņa elka portretu pārcēlās uz turieni kopā ar viņu Zīmīgi, ka 2009. gadā Džonsonu pasaules čempionātā cīņā pieveica pašreizējais Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.
Tas pats dekrēts par Krievijas pilsoņiem padarīja:
Ratko Samacs ir Dienvidslāvijas armijas jaunākais virsnieks, kurš Bosnijā un Hercegovinā tiek apsūdzēts kara noziegumos pret civiliedzīvotājiem. Interpols pieprasījis viņa izdošanu;
Andrejs Kalageorgi no ASV, kurš, šķiet, ir Katrīnas II un Grigorija Potjomkina pēctecis. Intervijās, kuras viņš dāsni dala Krievijas medijiem, karalisko asiņu pēctecis sūdzas , ka ASV visapkārt ir geji un narkomāni, un apliecina, ka karā ar Ukrainu patiesība ir Krievijas pusē;
Pīters Lavels ir Russia Today žurnālists, kurš savā “pieticīgajā Ziemassvētku vēlējumu sarakstā” apsūdz Rietumus valdības Ukrainas varas gāšanā Maidana laikā
Arī pārējos divos dekrētos ir daudz aktīvu Putina režīma atbalstītāju. Tā 11. jūlijā pilsonību saņēma Šveices baikeru kluba Night Wolves vadītājs Rolfs Šeflers un Austrālijas pareizticīgo katedrāles prāvests Gabriels Makarovs. Pirmais savā dzimtenē veic prokrievisku propagandu, braukā ar motociklu ar burtu Z un sniedz intervijas uz plakāta “Savējos nepametīsim” fona. Otrais nosoda ASV par “gaļas mašīnu, šausmām, cilvēku kaislību virpuli”.
Bet ar 1. marta dekrētu pilsonība tika piešķirta francūzim Fabrisam Sorlinam ar visu ģimeni – sievu un deviņiem bērniem. Viņš ir pazīstams kā Starptautiskās rusofilu kustības viceprezidents, un intervijā viņš sūdzas, ka eiropieši “nevar pretoties izvirtuļu dienasjārtībai”.
Tāpat Krievijas pilsonību saņēmuši vismaz divi ārzemnieki, kuri personīgi piedalījās karā ar Ukrainu. Runa ir par horvātieti Mirellu Jakupanecu un serbu Aleksandru Jokiču. Pirmais devās ārstēt Krievijas militārpersonas “DTR” un, pēc Krievijas mediju ziņām, tagad var nonākt cietumā mājās līdz pat 7 gadiem. Otrais karoja Krievijas pusē un piedalījās cīņās par Mariupoli. Pēc serba teiktā, viņa dzimtenē viņam draudēs 25 gadu cietumsods par algotnību.
