Valstis ANO COP16 dabas sarunās Kolumbijā sestdien vienojās par to, kā uzņēmumiem tādās nozarēs kā farmācija un kosmētika būtu jāmaksā par bioloģiskās daudzveidības iegūtās ģenētiskās informācijas izmantošanu savos pētījumos un attīstībā.
Gandrīz 200 valstis pulcējās Kolumbijas pilsētā Kali, lai īstenotu 2022. gada Kunmingas un Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības pamatnolīgumu, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam apturēt straujo dabas pagrimumu.
Maksājumi varētu radīt miljardus dolāru dabas aizsardzībai, kas tiktu novirzīti fondam, kas sadalītu pusi no ieņēmumiem pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām.
Ģenētiskie dati no dabas tiek izmantoti plašā produktu klāstā, sākot ar uzturvielām bagātinātiem rīsiem un beidzot ar akmeņiem mazgātām džinsa biksēm, kas ir krāsotas, izmantojot fermentus, kas iegūti no mikrobiem.
Vienošanās noslēgta pēc tam, kad valstis piektdienas vakarā COP16 vienojās izveidot pastāvīgu iezemiešu un vietējo kopienu iestādi, kas oficiāli apspriestos par ANO lēmumiem dabas jomā, kā arī atzīst afrikāņu pēcteču kopienu lomu saglabāšanā.
Sākotnēji šķita, ka darījums par maksājumu par ģenētisko informāciju būs neveiksmīgs, ņemot vērā domstarpības starp valstīm, galvenokārt Indiju un Šveici, kuru dēļ sarunas noritēja visu nakti un aizritēja pirms vienošanās pieņemšanas.
Nozares, kurām būs jāmaksā par ģenētiskā materiāla izmantošanu, cita starpā ir farmācija, kosmētika un biotehnoloģija.
“Uzņēmumi ir apņēmušies atbalstīt bioloģiskās daudzveidības mērķus un ir iesaistījušies visā procesā,” sacīja Starptautiskās tirdzniecības palātas eksperte ģenētiskās informācijas izmantošanā Dafne Jonga-D’Herve.
Saskaņā ar sammitā pieņemto tekstu, fonds, kas pēc COP16 rīkotājpilsētas tiks dēvēts par Kali fondu, tiks finansēts no maksājumiem no kvalificētiem uzņēmumiem, kuriem būs jāiegulda 0,1% no saviem ieņēmumiem vai 1% no peļņas.
“Skaidrs signāls, ko šodien sūta COP16, ir tas, ka lielajām korporācijām ir jāatmaksā savas nodevas par dabas aizsardzību,” sacīja Glens Vokers, Greenpeace Austrālijas Klusā okeāna reģiona dabas programmas vadītājs.
