Desmitiem ekstrēmi klimata notikumi divu gadu desmitu laikā ir prasījuši vairāk nekā pusmiljona cilvēku dzīvības. Par to raksta World Weather Attribution
Šonedēļ notikušajos katastrofālajos plūdos Spānijā gājuši bojā vairāk nekā 200 cilvēki. Taču pēdējos gados pasaulē fiksētas daudz postošākas dabas katastrofas, kurās kopā gāja bojā vairāk nekā 570 tūkstoši cilvēku.
Klimata zinātnieki no World Weather Attribution ir ierindojuši desmit nāvējošākās dabas katastrofas pēdējo 20 gadu laikā
Pirmajā vietā ir Somālijas sausums 2011. gadā. Tas izraisīja pārtikas krīzi un masveida badu, ko saasināja pilsoņu karš. Rezultāts: 258 tūkstoši nāves gadījumu
Ciklons Nargis, kas Mjanmā skāra 2008. gada pavasarī, ieņem otro vietu. 3,5 metrus augsta ūdens siena slējās cauri valsts zemajām vietām, nogalinot 138 366 cilvēkus. Āzijai šī bija otrā postošā katastrofa četru gadu laikā pēc tam, kad vairāku valstu piekrastes rajonos par 2004.gada cunami upuriem kļuva vairāk nekā 232 tūkstoši cilvēku.
Eiropu skar karstums, Āziju — ūdens
Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ieņēma:
— 2022. gada Eiropas karstuma vilnis, kad gaisa temperatūra pakāpās virs 40 °C. Tas aptvēra gandrīz visu kontinentu, tostarp Lielbritāniju, Vāciju, Spāniju, Itāliju un Franciju. Pārticīgajā Eiropā tolaik gāja bojā 53 542 cilvēki;
— tieši tāds pats karstums atgriezās Eiropā nākamajā, 2023. gadā, nogalinot vēl 37 129 cilvēkus;
— tajā pašā 2023. gadā vētra Daniels skāra Lībiju, kļūstot par nāvējošāko ciklonu Vidusjūrā visā novērojumu vēsturē. Tas skāra arī vairākas Eiropas valstis – Grieķiju, Turciju un Bulgāriju. 12 352 cilvēku nāves cēlonis bija spēcīgo lietusgāžu izraisītā dambju iznīcināšana.
— 2013. gadā Klusā okeāna ziemeļrietumos skāra taifūns Haijan. Filipīnām tas kļuva par nāvējošāko vēsturē. Apmēram piecus metrus augsts vilnis valsts piekrastes rajonos apraka 7354 cilvēkus, un kopumā cietuši aptuveni 14 miljoni filipīniešu.
— Arī 2013. gadā Indijas ziemeļos bija katastrofāli plūdi. Tos izraisīja spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes. Tās upuri bija 6054 cilvēki.
— Ciklons Sidr 2007. gadā izraisīja smagus plūdus vairākos Bangladešas apgabalos. To rezultātā tika iznīcināts gandrīz pusmiljons māju un tika nogalināti 4234 cilvēki.
— Sava veida mēģinājums nesenajiem karstuma dūrieniem visā Eiropā bija 2015. gada ārkārtējais karstums Francijā. Tā upuru skaits – 3275 cilvēki – ir ievērojami mazāks nekā 2022. un 2023. gada rādītāji.
Pagaidām uzlabojumi nav gaidāmi
Kopumā, saskaņā ar ANO Pasaules meteoroloģijas organizācijas (PMO) ziņojumā publicētajiem datiem, pēdējo 50 gadu laikā vidēji 115 cilvēki uz planētas katru dienu kļūst par dabas katastrofu upuriem. Un ikdienas zaudējumi sasniedz 202 miljonus ASV dolāru.
Klimata zinātnieki saka, ka pēdējā pusgadsimta laikā katastrofu skaits ir pieckāršojies, un galvenais iemesls tam ir klimata pārmaiņas, kas laika apstākļus padara ekstrēmākus.