ES valstis, kas ir atkarīgas no Krievijas gāzes, ir tuvu vienošanās par tās aizstāšanu ar Azerbaidžānas gāzi, vēsta Bloomberg, atsaucoties uz cilvēkiem, kas ir informēti par sarunām.
Ungārijas uzņēmums MVM un Slovākijas uzņēmums Slovensky Plynarensky Priemysel ir gatavi slēgt līgumus par 12-14 miljardu kubikmetru gāzes piegādi gadā caur Ukrainu. Gazprom degvielas vietā, ar kuru Ukraina negrasās pagarināt līgumu, kas beidzas decembrī, pa cauruļvadu plūdīs Azerbaidžānas gāze. Valsts uzņēmums Socar to nogādās gāzes mērīšanas stacijā Sudžā (tagad šī Kurskas apgabala pierobežas pilsēta atrodas Ukrainas Bruņoto spēku pārziņā), un tur tā tiks nodota Ungārijas un Slovākijas uzņēmumiem, kas to piegādās savās valstīs.
Lai komerclīgums stātos spēkā, būs nepieciešams Kijevas politisks lēmums, jo Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas operatoram būs jārezervē tranzīta jauda. Nepieciešams arī apmaiņas līgums starp Krieviju un Azerbaidžānu, jo pēdējai nav pietiekami daudz eksporta jaudas, lai aizstātu pašreizējās piegādes.
Anne-Sophie Corbeau, Kolumbijas universitātes Globālās enerģētikas politikas centra pētniece, uzskata, ka plūsmu novirzīšana tādos pašos apjomos būtu “Krievijas gāzes tīrā balināšana”. Taču Ungārija Viktora Orbāna vadībā un Slovākija Roberta Fico vadībā, kurš nāca pie varas pirms gada, uztur attiecības ar Krieviju un nav pielikušas daudz pūļu, lai atrastu citus piegādes avotus, neskatoties uz Eiropas Komisijas aicinājumiem. Austrija, kas arī joprojām saņem Krievijas gāzi, ir diversificējusi piegādes, pavēstīja vietējā kompānija OMV. Tā teica, ka spēs apgādāt klientus pat tad, ja Krievijas imports apstāsies.
Ja tiks parakstīti līgumi par Krievijas gāzes aizstāšanu ar Azerbaidžānas gāzi, Ukraina turpinās saņemt maksājumus par gāzes tranzītu cauri tās teritorijai, kas pēdējos gados bija 800 miljoni ASV dolāru gadā.
Serbija arī plāno daļēji aizstāt Krievijas gāzi ar Azerbaidžānas gāzi. Kā intervijā Bloomberg sacīja tās prezidents Aleksandrs Vučičs, nākamnedēļ viņš ar Azerbaidžānas līderi Ilhamu Alijevu apspriedīs, kādus apjomus Socar var nodrošināt. Pēc tam Vučičam būs jāved sarunas par jaunu līgumu ar Krieviju, jo pašreizējais beidzas 2025.gadā. “Tas nebūs viegli,” viņš atzina, bet pēc sarunām Baku “mēs sapratīsim, kas ar Krieviju jādara.”
Serbija aktīvi dažādo piegādes: papildus sadarbībai ar Socar tā atklāj jaunu cauruļvadu, kas ved no SDG termināļa Grieķijā.
