Jaunā valsts nodrošinās patvērumu liberālajiem musulmaņiem. Viņi dzer alkoholu, ēd cūkgaļu un neierdz ISIS
Albānija savā galvaspilsētā var atvēlēt 10 hektārus teritorijas atsevišķai valstij – Suverēnajai Bektaši ordeņa valstij. Jaunās valsts pilsonību varēs iegūt tikai praktizējošie Bektaši musulmaņi – tie ir islāma īpašās liberālās kustības sekotāji, kuri ir iecietīgāki pret alkoholu un cūkgaļu, un viņu līderim ir laba attieksme pret Izraēlu.
“Musulmaņu Vatikānam” būs sava pase, administrācija un robežas. Vietējās varas iestādes ļaus pilsoņiem lietot alkoholu un ļaus sievietēm valkāt visu, ko vēlas. Albāņu Bektaši musulmaņi sola dzīvot mierīgi un neiekarot jaunas teritorijas no saviem kaimiņiem. Ja viss noritēs pēc plāna, Bektaši valsts kļūs par jauno mazāko valsti pasaulē.
Islāma valsts eiropeiskā veidā
2023. gada tautas skaitīšana Albānijā parādīja , ka puse valsts pilsoņu ir musulmaņi. Starp tiem ir 4,8% Bektašas musulmaņu – tas ir aptuveni 115 tūkstoši cilvēku. Bektaši ir ceturtā lielākā reliģiskā grupa valstī pēc sunnītu musulmaņiem, katoļiem un pareizticīgajiem kristiešiem. Ordeņa galvenā mītne, Bektashi World Center (attēlā), kopš 1929. gada atrodas Tirānā. Albānijas premjerministrs Edi Rama septembrī paziņoja par gatavību galvaspilsētā izveidot nelielu Bektašas valsti.
Bektaši suverēnās valsts teritorija aizņems vairākus kvartālus Tirānas austrumu reģionā, kur tagad dzīvo reliģiskā kopiena. Mikrovalsts būs četras reizes mazāka nekā Vatikāns, šī brīža mazākā valsts pasaulē. Visu topošā anklāva teritoriju var salīdzināt ar vairākiem Ņujorkas kvartāliem. Tomēr šeit var ietilpt viss nepieciešamais: sava slimnīca, Bektaši ordeņa muzejs, valsts vadītāja administrācija un lūgšanu zāle.
Albānijā mierīgi līdzās pastāv sunnīti, šiīti, katoļi, pareizticīgie un evaņģēliskie. Pāvests Francisks Albāniju nosaucis par reliģiskās tolerances paraugu: šeit ir plaši izplatītas laulības starp dažādu reliģiju pārstāvjiem , un baznīca var stāvēt blakus mošejai. Albānijas premjerministrs uzskata , ka jaunā Bektaši valsts parādīs pasaulei toleranto islāma versiju, ar kuru valsts tik ļoti lepojas.
Izmēram nav nozīmes
Topošās valsts galva un vienlaikus arī tās garīgais līderis būs 65 gadus vecais Hadži Dede Edmonds Brahimajs. Albānijā viņu sauc par Baba Mondi ( “baba” bektaši kultūrā nozīmē kopienas galva). Viņš uzauga starp bektašiem komunistiskās Albānijas laikā.
1967. gadā komunistiskās varas iestādes Albānijā aizliedza visas reliģijas, un Mondi ģimenei nācās slepeni praktizēt islāmu. Mondi stāstīja, ka komunisti aizdedzinājuši viņa māju, kur dzīvas sadedzinātas abas viņa māsas. Gadus vēlāk viņš absolvēja Albānijas Militāro akadēmiju un iestājās armijā, taču pēc komunistiskā režīma krišanas 1991. gadā atteicās no militārām lietām un kopš tā laika ir iedziļinājies reliģijā.
Baba Mondi solīja nepaplašināt ordeņa teritoriju: topošais valsts vadītājs apliecina , ka “izmēram nav nozīmes”, lai gan bektaši varētu pretendēt uz dažām Albānijas galvaspilsētas zemēm, kuras viņiem piederēja līdz 20. gadsimta vidum, līdz komunisti sāka konfiscēt īpašumus no reliģiskajām kopienām. Daudzas baznīcas un mošejas tika iznīcinātas, un tās, kas izdzīvoja, tika pārvērstas par kinoteātriem vai deju zālēm.
Bektaši kopienas zemes Tirānā aizņēma 36 hektārus, taču pēc 1967. gada likuma to teritorija tika samazināta par divām trešdaļām. Musulmaņiem piederošās zemes tika nodotas noliktavu celtniecībai. Deviņdesmitajos gados pēc komunistiskā režīma krišanas Bektaši zaudēja vēl vairāk zemes privātuzņēmējiem, kuri sāka bez atļaujas attīstīt savas teritorijas.
Vecās teritorijas joprojām nevarēs atņemt no ordeņa – nosacījumi jaunas mikrovalsts izveidošanai neparedz ne armiju, ne robežsargus. Bektaši nav arī atsevišķas tiesu jurisdikcijas . Bet Baba Mondi vēlas izveidot savu mazo izlūkdienestu, skaidrojot tā nepieciešamību šādi: “Jo mums ir arī ienaidnieki.” Pats sludinātājs tagad visur iet ar miesassargiem.
“Dažas pasaules valstis tērē pārāk daudz naudas armijai. Taču cilvēkiem ir jāatrod miermīlīgi ceļi bez armijām un kariem, lai ļautu katrai valstij būt neatkarīgai. Kari un slepkavības nav reliģiozas lietas. Tas ir velna darbs,” saka Baba Mondi.
Bektaši ordeņa Suverēnās valsts pilsonība tiks piešķirta ierobežotam personu skaitam. Uz to var pieteikties tikai garīdzniecības pārstāvji un vietējās amatpersonas. Ordeņa pase būs zaļa – tā ir islāmam svarīga krāsa, kas simbolizē debesu svētību. Albānija pieļauj dubultpilsonību, tāpēc jaunajiem Bektaši ordeņa pilsoņiem nebūs jāatsakās no Albānijas pases.
Islāms bez robežām
Bektaši kustību 1281. gadā (pēc citiem avotiem 16. gadsimtā) dibināja turku sludinātājs Hadži Bektaši Veli mūsdienu Turcijas teritorijā. Šī islāma kustība tika izplatīta visā Osmaņu impērijā starp janičāriem – sultāna elites karotājiem. Viņu ticības pamatā ir sūfisms – šī ir islāma kustība, kas tiek dēvēta par miermīlīgāko un tolerantāko islāmā. Sūfi ticīgie koncentrējas uz Dieva atrašanu galvenokārt sevī. Viņi cenšas atteikties no materiālajām lietām, dodot priekšroku garīgai attīstībai: piemēram, viņi bieži dzied un meditē.
Islāma valsts kaujinieki tieši aicina uz brutālām represijām pret sūfijiem, jo uzskata tos par atkritējiem. ISIS pastāv tikai viena ticības forma – fundamentālais sunnītu islāms. Radikālie “tīrā” islāma pārstāvji citu svēto pielūgšanu un sūfiju iecietību uzskata par atkrišanu. Tas, viņuprāt, pārkāpj galveno islāma principu – ir tikai viens Dievs un tikai viņš ir jāpielūdz.
Visā viņu vēsturē bektaši ir kritizēti par viņu netradicionālo pieeju islāmam. Pēc Mondi teiktā, pirmais vajāšanu vilnis sākās Osmaņu impērijas laikā. Saskaņā ar leģendu, viens no Bektaši garīgajiem vadītājiem strīdējās ar sultānu, vēloties aizliegt viņam uzturēt harēmu, kas izraisīja valdnieka dusmas uz visiem reliģijas sekotājiem. Albāņu Bektaši līderis uzskata, ka ģimene jāveido tikai ar vienu sievieti, lai gan šajā gadījumā viņš tomēr atkāpjas no Korāna, kur rakstīts, ka vīrietim var būt līdz četrām sievām.
Sultāna Mahmuda II valdīšanas laikā 17. gadsimtā Hadži Bektaši mācības tika aizliegtas, un tika nogalināts aptuveni miljons Bektaši. Osmaņu sultāns ienīda bektašus un sauca tos par fanātiķiem un ķeceriem. Pirmais neatkarīgās Turcijas prezidents Kemals Ataturks slēdza visus Bektaši lūgšanu namus, pēc tam viņiem bija jāmeklē patvērums ārzemēs – tā bektaši nokļuva Tirānā. Tomēr Albānijā viņus atkal sāka apspiest – šoreiz komunistiskās varas iestādes.
Bektaši nepiekrīt citiem musulmaņiem daudzos svarīgos islāma jautājumos. Piemēram, Bektaši cilvēki var lietot alkoholu. Dervišs (musulmaņu mūks), kurš kalpo Baba Mondi, paskaidroja, ka alkohols “atklāj cilvēka patieso raksturu”.
“Dievs neko neaizliedz, tāpēc viņš mums deva saprātu,” saka Baba Mondi.
Korāns aizliedz musulmaņiem ēst cūkgaļu – tas ir ierakstīts piektās Suras trešajā pantā. Tomēr Bektaši neievēro šo ierobežojumu. Dervišs Baba Mondi atzina, ka ēdis cūkgaļu un no tās atteicies tikai tāpēc, ka viņam nav patikusi tās garša. “Tas nav reliģiskas dogmas jautājums, mums Bektaši vienmēr ir izvēles brīvība,” viņš paskaidroja.
Bektaši drīkst zīmēt pravieti Muhamedu, lai gan tradicionālajā islāmā tas ir aizliegts, jo to uzskata par nepieņemamu elkdievību. Ordeņa galvenajā mītnē Tirānā pat karājās liela glezna, kurā attēlots pravietis Muhameds, viņa meita Fatima un viņas vīrs. Baba Mondi paskaidroja, ka uzskata pravieti par savas ģimenes daļu, un ģimenes fotogrāfiju izkāršana ir pilnīgi normāla parādība.
Bektaši lūgšanas laikā nenodala vīriešus un sievietes: viņi lūdzas kopā, savukārt parasti mošejās ir atsevišķas telpas sievietēm. Bektaši musulmaņu sievietēm nav jāvalkā hidžabs, vēl jo mazāk nikābs. Jau no paša Bektašas vēstures sākuma sievietēm bija ievērojama loma: tiek uzskatīts, ka pēc viņa nāves Hadži Bektašs nodeva savas mistiskās zināšanas savai sievai. Vēlāk viņa acīmredzot kļuva par ordeņa priekšnieci.
Bektaši Albānijā mierīgi sadzīvo ar citām ticībām un pat veido starptautiskās attiecības, turklāt ar musulmaņiem negaidītiem partneriem – ebrejiem. Baba Mondi vairākas reizes apmeklēja Izraēlu un uzaicināja ebrejus uz Albāniju. Viņš sevi sauca par “Izraēlas tautas brāli”, neskatoties uz konfliktu Palestīnā.
“Daudzi cilvēki nepareizi saprot islāmu. Šobrīd mēs redzam, ka islāms ir vairāk klātesošs politiskajā, nevis reliģiskajā sfērā. No reliģiskā viedokļa islāms ir miera, mīlestības un gudrības reliģija. Tiem, kas izmanto islāmu, lai savās rokās uzkrātu politisko varu, nav nekāda sakara ar reliģiju,” sacīja Baba Mondi.
Albānijas valdības juristi pašlaik izstrādā likumprojektu, kas noteiks Bektaši ordeņa Suverēnās valsts juridisko statusu. Albānijas parlamentam, ko kontrolē premjerministra Ramas partija, tas būs jāapstiprina. Saskaņā ar konstitūciju Albānija ir “vienota un nedalāma valsts”, tādēļ, ja varas iestādes patiešām ķersies pie suverēna Bektaši anklāva izveides Albānijas teritorijā, tām būs jāmaina valsts pamatlikums.
Albānijas eksperti nav vienisprātis, kā vērtēt jaunas musulmaņu valsts izveidi. Tirānas Konak institūta līdzdibinātājs Besniks Sinani šo iniciatīvu nosauca par “bezprecedenta modernās reliģiskās inženierijas gadījumu”. Viņam piekrīt arī reliģiskā organizācija “Albānijas musulmaņu kopiena”: viņi baidās , ka jaunas valsts izveidošana kļūs par “bīstamu precedentu valsts nākotnei”.
Albānijas Starptautisko studiju institūta priekšsēdētājs Alberts Rakipi tikmēr nesaskata negatīvas sekas no atsevišķas valsts izveides noteiktai musulmaņu grupai. Viņš norādīja, ka bektaši vienmēr ir “kalpojuši kā vienotības tilts” starp kristiešiem un musulmaņiem, un, viņaprāt, viņu atsevišķa valsts palīdzēs veicināt tolerances idejas un sadarbības kultūru.
Pagaidām nav skaidrs, kā pasaules sabiedrība reaģēs uz ideju izveidot atsevišķu valsti Eiropas valstī. Albānijas varas iestādes savos plānos nedalījās ar NATO partneriem un nebrīdināja par to ASV. Taču pat tad, ja Albānijas sabiedrotie projektu apstiprinās, islāma valstis, piemēram, Turcija vai Irāna, var to vērtēt negatīvi.
Irāna sevi uzskata par šiītu islāma aizstāvi un diez vai atbalstīs ķecerīgos sūfijus. Turklāt Albānijā ir Irānas tautas modžahedu organizācijas biedri, kas cenšas gāzt Irānas valdību. Tomēr Rama atzīstas, ka viņam maz rūp irāņu viedoklis par Bektašas valsts atzīšanu: Albānijai ar Irānu nav diplomātisko attiecību kopš 2022. gada
