Donalds Tramps vairākkārt ir paziņojis, ka, ja viņš uzvarēs vēlēšanās, viņš apturēs karu Ukrainā pat pirms stāšanās amatā – un kopumā viņš to spēj izdarīt “24 stundu laikā”. Tiesa, viņš nepaskaidroja, kā tieši to sasniegs. Spriežot pēc jaunākās informācijas no Trampa aprindām, viņš plāno noslēgt sava veida “Minskas vienošanos – 3” un atbildību par to īstenošanu uzvelt Eiropai.
Nelielu ieskatu republikāņu kandidātu plānos, ja viņi iekļūs Baltajā namā, pirms pusotra mēneša sniedza Trampa partneris vēlēšanu sacensībās Džeimss Deivids Venss. Miera plāns varētu ietvert “demilitarizētas zonas” izveidi gar pašreizējo Krievijas un Ukrainas karaspēka kontaktu līniju, sacīja viceprezidenta kandidāts. Tas būs krietni jāpastiprina, lai Krievijas armija neatkārtotu iebrukumu un Ukraina pretī atteiktos iestāties NATO, saglabājot suverenitāti uz neitralitātes rēķina.
Drīz pēc tam prezidents Volodimirs Zelenskis Vensa priekšlikumu nosauca par “radikālu”. Ukrainai vienkārši tiek piedāvāts atteikties no savām teritorijām, šāda ideja tai ir nepieņemama, viņš piebilda.
Ideja varētu būt pārdomāt pirmo un otro Minskas vienošanos, laikrakstam Financial Times skaidrojis Trampa ilggadējais padomnieks . Tās noslēgtas 2014. un 2015. gadā. ar Baltkrievijas starpniecību, lai apturētu militārās operācijas Donbasā un paredzēja autonomijas piešķiršanu Ukrainas austrumu reģioniem. Šoreiz, lai ieviestu jauno vienošanos, ir jābūt tās ieviešanas mehānismam, kas paredz sodus par pārkāpumiem, norāda Trampa padomnieks. Bet tas ir Eiropas bruņoto spēku ziņā, nevis NATO vai ANO karaspēka ziņā, viņš uzstāj:
”Amerika uzstās uz divām lietām. Mūsu īstenošanas mehānismā nebūs iesaistīts neviens mūsu vīrietis vai sieviete. Mēs par to nemaksājam. Eiropa par to maksā”.
Ukrainai netiks piedāvāta dalība NATO, lai pārliecinātu Krieviju uz sarunām, skaidroja bijušais CIP analītiķis Freds Fleics, kurš Trampa laikā strādāja Baltajā namā un tagad Amerikas drošības centrā ”America First Policy Institute”. “Mēs iesaldējam konfliktu, Ukraina neatsakās no teritorijas, neatsakās no teritoriālajām pretenzijām uz okupētajām zemēm, un mēs risinām sarunas, balstoties uz izpratni, ka, visticamāk, galīgās vienošanās nebūs, kamēr Putins nepametīs skatuvi,” viņš teica.
Lai piespiestu Putinu, kura karaspēks pakāpeniski ieņem jaunas teritorijas, sēsties pie sarunu galda, Tramps varētu draudēt ar naftas un gāzes cenu kritumu, sacīja Maiks Valcs, viens no Pārstāvju palātas republikāņu augstākajiem runātājiem nacionālās drošības jautājumos. “Prezidents ļoti labi saprot, kā izdarīt spiedienu, un mums ir milzīga svira pār Krieviju ekonomiski. Pirmais solis, pēc viņa vārdiem, būs “pump, baby, pump” (pumpē, mazais, pumpē – tieši tā Tramps aicināja palielināt naftas ieguvi ASV). Mēs pārpludinām pasauli ar lētāku, tīrāku amerikāņu naftu un gāzi un samazinām cenas,” FT skaidroja Valts. (Viņš gan nepaskaidroja, kāpēc privātie amerikāņu uzņēmumi, kuriem arī pretmonopola likumi aizliedz veikt saskaņotas darbības, pēkšņi sāks masveidā palielināt ražošanu un eksportu, samazinot pasaules cenas zem ražošanas izmaksām un tādējādi atņemot to dividendes akcionāriem, kuriem viņi ir parādā. Viņi kā īpašnieki ir galvenokārt atbildīgi.)
Naftas cenu sabrukums neiepriecinās Saūda Arābiju, kas Trampa pirmajā pilnvaru termiņā bija nozīmīgs ASV sabiedrotais. Taču viņam tuvi cilvēki uzstāj, ka viņš joprojām varēs izdarīt ekonomisku spiedienu uz Putinu, raksta FT. Viņi arī norāda uz Trampa spēju efektīvi vienoties par miera līgumiem, kā piemēru minot normalizācijas līgumus, ko Izraēla parakstīja ar AAE, Bahreinu, Maroku un Sudānu, kamēr Tramps bija prezidents.
“Viņš parādīja, ka zina, kā pievest cilvēkus pie sarunu galda. Viņš to darīja visu laiku,” saka Riks Grenels, bijušais ASV vēstnieks Vācijā un uzticīgs Trampa atbalstītājs, kurš, pēc FT domām, varētu iegūt augstāko amatu, ja Tramps uzvarēs vēlēšanās. “Nākamie būs arābi un izraēlieši, krievi un ukraiņi.”
