Ceturtdienas, 2023. gada 23. marta, agrā stundā Vācijas pilsētas Kronbergas iedzīvotājus no miega pamodināja vairāki sprādzieni. Šādi savu 27.novembra rakstu ievada CNN
Noziedznieki bija uzspridzinājuši bankomātu, kas atradās zem daudzdzīvokļu mājas pilsētas centrā.
Uzbrukums nodarīja nopietnus postījumus ēkai un lika evakuēt tās iedzīvotājus. Saskaņā ar vietējo mediju ziņām, aculiecinieki redzējuši tumšās drēbēs tērptus cilvēkus, kuri ar melnu automašīnu bēga uz tuvējo šoseju.
Laupīšanas laikā zagļi skaidrā naudā nozaguši 130 000 eiro. Viņi arī radījuši papildu zaudējumus aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, teikts Vācijas Federālās kriminālpolicijas biroja BKA ziņojumā.
Tā vietā, lai rīkotu dramatiskas un riskantas banku aplaupīšanas, noziedzīgie grupējumi Eiropā ir izvēlējušies bankomātus kā vienkāršāku un pieticīgāku mērķi.
Vācijā – Eiropas lielākajā ekonomikā – pēdējos gados zagļi bankomātus uzspridzināja vairāk nekā vienu reizi dienā. Valstī, kur skaidra nauda joprojām ir izplatīts maksāšanas veids, zādzības var izrādīties neticami ienesīgas, jo noziedznieki vienā uzbrukumā ieliek kabatā simtiem tūkstošu eiro.
Eiropols ir apkarojis šīs laupīšanas, veicot lielas pārrobežu operācijas, kuru mērķis ir likvidēt aiz tām stāvošās augsti organizētās noziedzīgās grupas.
Šā mēneša sākumā Vācijas, Francijas un Nīderlandes varas iestādes arestēja trīs noziedzīga tīkla dalībniekus, kuri veikuši uzbrukumus bankomātiem, izmantojot sprāgstvielas, teikts Eiropola paziņojumā.
Tiek uzskatīts, ka kopš 2022. gada aizturētie no 2022. gada līdz 2024. gadam ir izlaupījuši miljoniem eiro un nodarījuši līdzīgus zaudējumus īpašumam, paziņoja Eiropols.
Saskaņā ar paziņojumu, noziedzīgais tīkls izmantoja vietas Francijā kā “paslēptuves” un paļāvās uz automašīnām, kas bija nomātas no Francijas nomas uzņēmuma.
Aizturēšana notika Vācijas, Francijas un Nīderlandes izmeklētāju plašākas operācijas ietvaros, kuras laikā tiesībaizsardzības iestādes pārmeklēja automašīnu nomas uzņēmumus, kuru transportlīdzekļi bija izmantoti, lai bēgtu no nozieguma vietām, “darbības dienā” visās trijās valstīs.
Eiropols norāda, ka vainīgie pārsvarā ir izmantojuši cietas sprāgstvielas, kas galvenokārt iegūtas no uguņošanas ierīcēm, lai uzspridzinātu ar skaidru naudu pildītos bankomātus – tā ir bīstama taktika, kas izraisa smagus bojājumus. 2023.gadā izlaupīšanas Vācijā vien radīja sekundārus zaudējumus 28,4 miljonu eiro vērtībā, norāda BKA.
Grupas, kas bieži atrodas Nīderlandē, “uzņemas ārkārtēju risku un rīkojas negodīgi”, norāda Eiropols, gan pašu laupīšanu, gan tai sekojošo bēgšanas laikā ar lieljaudas transportlīdzekļiem.
Izvēlētie bankomāti bieži atrodas klusākos dzīvojamos rajonos, padarot tos kopumā bīstamākus. Pēc Eiropola domām, tas nozīmē, ka tie rada nopietnu kaitējumu ēkām un iedzīvotājiem. Uzbrukumi var sagraut ēku fasādes un izkaisīt stikla lauskas.
Dažos gadījumos tie var izrādīties pat letāli
11. novembrī ar katastrofu beidzās bankomāta aplaupīšana Vācijas Bādenes Virtembergas zemes pilsētā Vīrnsheimas. Pēc 40 000 eiro skaidras naudas nozagšanas noziedznieku trijotne no Nīderlandes ar automašīnu VW Golf ar nozagtām numura zīmēm mēģinājis lielā ātrumā aizbēgt, vēsta vietējie mediji. Policijas vajāti viņi nobrauca nepareizā virzienā pa Vācijas automaģistrāli A6.
Divi no trim noziedzniekiem tika notverti atpūtas pieturā, bet 30 gadus vecais nīderlandiešu autovadītājs aizbēga un turpināja braukt pretī satiksmei ar ātrumu līdz 200 kilometriem stundā, līdz frontāli sadūrās ar furgonu.
Kravas automašīnas vadītājs un pasažieris guva smagus ievainojumus, bet pasažieris mira slimnīcā pēc dažām dienām. Šoferis, kurš arī bija smagi ievainots, tika arestēts un vēlāk viņam piespriests mūža ieslodzījums.
Augošs noziegums
Vācija ir kļuvusi par Eiropas galveno mērķi bankomātu sprādzieniem. Un, ņemot vērā tās tieksmi pēc skaidras naudas maksājumiem, nav grūti saprast, kāpēc.
Valstī ir vairāk nekā 51 000 bankomātu. Salīdzinājumam, Nīderlandē ir aptuveni 5000. Saskaņā ar centrālās bankas Bundesbank datiem lielākajai daļai no 83,3 miljoniem Vācijas pilsoņu, lai sasniegtu tuvāko bankomātu, ir jādodas ne tālāk par vienu kilometru.
Atšķirībā no Eiropas kaimiņvalstīm, kuras Covid-19 pandēmijas dēļ lielākoties atteicās no skaidras naudas maksājumiem, skaidrā nauda Vācijā joprojām ir nozīmīga. Puse no visiem darījumiem 2023. gadā tika veikti, izmantojot banknotes un monētas, liecina Bundesbank dati.
Vāciešiem ir kultūras pieķeršanās skaidrai naudai, tradicionāli to uzskatot par drošu maksāšanas veidu. Daži saka, ka tas nodrošina lielāku privātuma līmeni un ļauj viņiem vairāk kontrolēt savus izdevumus.
Bundesbankas 2016. gada pētījums atklāja, ka skaidrā nauda ir īpaši izplatīta vecākās paaudzes vāciešu vidū, kas nozīmē, ka atmiņā paliekošām atmiņām par valsts vētraino neseno vēsturi varētu būt nozīme Vācijas nevēlēšanās pāriet uz digitālo vidi.
“Ne digitalizācija, ne pandēmija nav spējusi izspiest skaidru naudu. Runājot par maksājumu veikšanu, skaidra nauda joprojām ir vispopulārākais līdzeklis Vācijā,” paziņojumā presei pēc pandēmijas 2022. gadā sacīja Bundesbankas vadītājs Johanness Bērmans.
Atrašanās vietas ziņā Vācija ir arī ideāls pārrobežu noziedzības mērķis: kaimiņos esošā Nīderlande un tās savienās automaģistrāles, uz kurām dažos nav spēkā ātruma ierobežojumi.
Bankomātu skaita samazināšanās Nīderlandē un pastiprinātu drošības pasākumu ieviešana noziedzības apkarošanai, tostarp līmes aizsardzības sistēmu uzstādīšana, kas var padarīt banknotes bezvērtīgas, ir licis Nīderlandes noziedzniekiem skatīties tālāk, ziņo Reuters. atsaucoties uz Nīderlandes policiju.
BKA 2023. gada ziņojumā norādīts, ka bankomātu laupīšanas Vācijā ir pieaugušas kopš 2005. gada, lai gan no 2022. gada līdz 2023. gadam tās ir nedaudz samazinājušās. Tomēr Vācijā 2023. gadā kopumā reģistrēta 461 šāda laupīšana, kas ir otrs lielākais skaits kopš statistikas apkopošanas sākšanas 2005. gadā.
Ziņojumā arī konstatēts, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2023. gadā vasaras mēnešos samazinājies zādzību skaits, kad garāks diennakts gaišais laiks rada lielāku risku tikt pieķertam. Lielākā daļa noziegumu notikuši darba dienās no pulksten 2 līdz 5, norāda BKA.
Vācijas Banku nozares komitejas, kas pārstāv visas lielākās Vācijas banku asociācijas, pārstāvis CNN sacīja: “Vācija uztur vienu no plašākajiem bankomātu tīkliem Eiropā…
“Šis plašais tīkls daļēji ir piesaistījis organizētās noziedzīgās grupas no ārzemēm, uzskatot bankomātu blīvumu un Vācijas pieprasījumu pēc skaidras naudas piekļuves par tiem labvēlīgus faktorus.”
Vācijas bankas ir ieguldījušas vairāk nekā 300 miljonus eiro uzlabotā drošībā, lai risinātu šo problēmu, turpināja pārstāvis, tostarp “signalizācijas sistēmās, tintes krāsošanas risinājumos, pastiprinātos bloķēšanas mehānismos un miglošanas tehnoloģijās”. Tomēr daži paņēmieni, piemēram, līmēšanas sistēmas, lai neitralizētu nozagtu skaidru naudu, pašlaik Vācijā nav atļautas, piebilda pārstāvis.
“Šie centieni, kā arī pastiprināta sadarbība ar policiju, ir efektīvi samazinājuši bankomātu uzbrukumus, un Federālais kriminālpolicijas birojs (BKA) ziņo, ka 2024. gada rādītāji jau ir “ievērojami zemāki par pagājušā gada rādītājiem”, sacīja pārstāvis.
Jūlijā Vācijas valdība paziņoja, ka par bankomātu laupīšanām tiks piemērots bargāks sods. Zagļiem jāpiespriež vismaz divu gadu cietumsods, kad iepriekšējais minimālais sods bija viens gads. Ja tiek ietekmēta neiesaistītas personas vai cilvēku veselība, vainīgajiem jāsaņem cietumsods no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, salīdzinot ar vismaz diviem gadiem.
“Ikviens, kurš uzspridzina bankomātus, riskē ar neiesaistītu cilvēku dzīvībām,” sacīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.
“Mums šeit ir darīšana ar negodīgiem vainīgajiem un ļoti bīstamām sprāgstvielām. Tāpēc šīs darbības ir jāsoda bargāk.