ANO Vides programmas ziņojums brīdina, ka valstīm līdz 2035. gadam ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai novērstu klimata katastrofu. Pretējā gadījumā planēta saskarsies ar neatgriezeniskām klimata pārmaiņu sekām. Par to raksta CBS
Ja globālā temperatūra paaugstināsies par 3 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, sekas cilvēcei būtu “katastrofālas”, brīdina eksperti.
Saskaņā ar ANO ziņojumu, 2024. gadā būs rekordliels siltumnīcefekta gāzu emisiju līmenis. Organizācija aicina pasaules līderus rīkoties steidzami – ir atlikuši tikai desmit gadi, lai novērstu neatgriezeniskas sekas. “Pasaule atrodas uz klimata krīzes sliekšņa”, jo siltumnīcefekta gāzu līmenis, kas palīdz atmosfērā notvert siltumu, ir sasniedzis “bezprecedenta līmeni”, sacīja eksperti.
“Cipari runā paši par sevi,” paziņoja ANO. “Lai emisijas būtu zemākas par 1,5 °C slieksni, kas noteikts Parīzes nolīgumā 2015. gadā, valstīm jāsamazina emisijas par 42% līdz 2030. gadam un par 57% līdz 2035. gadam.”
Pēdējo desmitgažu laikā globālā temperatūra jau ir paaugstinājusies virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa, izraisot biežus karstuma viļņus, sausumu, plūdus un viesuļvētras. Šīs izmaiņas jau sāk ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas apgādi, un tiek prognozēts, ka, sasilstot 1,5–2 °C, ražas samazināsies un pasaules jūras līmenis paaugstināsies līdz pat 3 metriem, kas apdraud piekrastes zonu un mazu salu valstu dzīvību.
ANO atzīmē, ka temperatūras sliekšņa pārsniegšanas gadījumā salu valstis izzudīs, karstuma viļņi kļūs garāki un bīstamāki, un cilvēku ķermeņi vienkārši nespēs paciest šādu temperatūru.
“Mēs balansējam uz planētas saspringtas virves,” CBS citē ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērrešu. “Vai nu līderi novērš izmešu plaisu, vai arī mēs virzāmies uz klimata katastrofu.”
Pagājušajā gadā globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas sasniedza rekordlielu līmeni 57,1 gigatonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2022. gadā. Galvenās emisiju pieauguma vaininieces joprojām ir enerģētika, rūpniecība un transports.
Lai gan ASV samazināja emisijas par 1,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tā joprojām ir otrs lielākais piesārņotājs aiz Ķīnas, taču tajās ir lielākas emisijas uz vienu iedzīvotāju. Tomēr, pat ja visas valstis pilda savus solījumus panākt oglekļa neitralitāti, iespēja pārsniegt 1,5 ° C slieksni joprojām ir 77%.
Ziņojumā sniegti arī iespējamie risinājumi. Ja valstis, kas piedalās Parīzes nolīgumā, pēc iespējas ātrāk sasniegs oglekļa neitralitāti, risks sasilst līdz 2°C samazināsies līdz 20%, un sasilšanas draudi līdz 3 °C praktiski pazudīs. Tomēr, lai sasniegtu šo līmeni, ir nepieciešams ikgadējais globālo emisiju samazinājums par 7,5% līdz 2035. gadam.
Galvenā atbildība par šo mērķu sasniegšanu gulstas uz G20 valstīm, tostarp ASV un Ķīnu, norādīja eksperti. Saules un vēja enerģijas izmantošanas palielināšana varētu palīdzēt samazināt emisijas par vairāk nekā ceturtdaļu, kas savukārt palīdzētu izvairīties no neatgriezeniskām klimata pārmaiņu sekām.