Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka mūsu kaimiņvalstī, Baltkrievijā, kārtejās prezidenta vēlēšanas no to norisei tradicionālajiem vasaras menešiem (līdz 20.jūlijam), nozīmētas jau 2025.gada 26.janvārī. Šāda lēmuma iemesli jau tikuši plaši apspriesti, tapēc nolemām painformēt, ko Baltkrievijas likumi nosaka attiecībā uz pašu vēlēšanu procedūru. Šī raksta tapšanā izmantojām informāciju, kura publicēta medijā Zerkalo.
Aleksandrs Lukašenko vienmēr ir izvairījies no bezstrīdus vēlēšanām, acīmredzot nevēloties izskatīties pēc padomju laika nomenklatūras, kas visbiežāk bija vienīgie kandidāti biļetenā. Lai parādītos kā demokrāts un tautas izvēle, ir vajadzīgi konkurenti, kurus var uzvarēt, pat viltojot balsis.
Tāpēc Lukašenko vienmēr sarūpēja vismaz vienu ”atsvaru” – tas ir, kandidātu, kurš iekļūst kampaņā tieši šīs konkurences izskata dēļ (un arī, iespējams, lai atvilktu balsis no reālās alternatīvas). Bet, ja nu šoreiz kaut kas noiet greizi un Lukašenko balsojumā nonāks viens? Ko darīt, ja cilvēki pēc tam balso “pret visiem” (un viņu balsis tiek skaitītas godīgi)?
Vēlēšanas ar vienu kandidātu – vai tas vispār ir iespējams?
Saskaņā ar likumu Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rīkošana ar vienu kandidātu ir pilnīgi iespējama: vēlēšanu kodeksā nav ierobežojumu attiecībā uz skaitu, ne uz augšu, ne uz leju .
Šajā gadījumā biļetenā būs tikai vienas personas vārds, un zem tā ailes “pret visiem” vietā būs divi lauciņi. Tie, kas atbalsta kandidātu, ievietos ķeksīti lodziņā “par”, un pretinieki atzīmēs lodziņu “pret”.
Starp citu, saskaņā ar likumu balsošanai ir jābūt aizklātai – tas ir, nevienam nav tiesību ne novērot, ne pārbaudīt, kādu atzīmi vēlētājs ielicis.
Kā tiks aprēķināti rezultāti?
Pēc balsošanas beigām iecirkņu komisijas skaitīs biļetenus ar par un pret kandidātu, kā arī nederīgos biļetenus (tos, kas nonāca urnā nepareizi aizpildīti) un sabojātos biļetenus (tie nenonāk urnā, un tā vietā vēlētājam iedod jaunu).
Protokols ar šiem datiem tiks nodots rajona komisijai, kas apkopos vēlēšanu iecirkņus un nosūtīs rezultātus reģionālajai komisijai, bet šī komisija – Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija, saņēmusi skaitļus par reģioniem, aprēķinās, kāda bija vēlētāju aktivitāte, cik balsots par kandidātu un cik pret, un tad apkopos vēlēšanu rezultātus.
Pašas Valsts prezidenta vēlēšanas tiek uzskatītas par notikušām, ja nobalsojusi vairāk nekā puse no vēlētāju sarakstos iekļautajiem pilsoņiem (tas ir, dalība vēlēšanās bija vairāk nekā 50%).
Bet prezidents tiek uzskatīts par ievēlētu, ja viņu atbalsta vairāk nekā 50% no balsojušajiem.
Ko darīt, ja ir mazāk?
Kā zināms, kad prezidenta amata kandidāti ir vairāki un neviens no tiem nav saņēmis vairāk par 50% balsu, tiek rīkota otrā kārta, kurā sacentīsies divi vadošie kandidāti. Tai skaitā, ja vairākums balsotu pret visiem.
Taču, ja bija tikai viens kandidāts un uzreiz nesaņēma vairāk par 50% atbalstu, viss notiek savādāk. Šajā gadījumā tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas. Un īsā laikā. CVK tās jāizziņo 10 dienu laikā pēc neveiksmīga balsojuma. Jaunām vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc iecelšanas amatā.
Tālāk viss notiek tāpat kā pirmajās: parakstu vākšana, kandidātu izvirzīšana, reģistrācija, balsošana. Vietējās vēlēšanu komisijas var palikt nemainīgas, vai arī tās var tikt komplektētas no jauniem cilvēkiem.
Starp citu, neveiksme pirmajās vēlēšanās neliedz kandidātam piedalīties atkārtotās vēlēšanās.
Dubultā apdrošināšana
Svarīgi ir tas, ka šāda notikumu attīstība ir iespējama ne tikai viena kandidāta gadījumā. Ja viņi bija uzreiz divi (bet ne vairāk) un neviens nesaņēma vairāk par pusi balsu, tad otrā kārta netiek rīkota – abi kandidāti uzreiz tiek uzskatīti par neveiksmīgiem, un tiek izsludinātas atkārtotas vēlēšanas.
Tas nozīmē, ka ar Lukašenko ar ”atsvaru” vien nepietiek, lai būtu pilnīgi droši. Ja pieļaujam, ka Baltkrievijā tiek skaitītas balsis, tad, lai nezaudētu otrās kārtas iespējamību, politiķim vēlēšanu biļetenā ir nepieciešami vēl vismaz divi citi vārdi – vai tie būtu kandidāti “šovam”, vai reāli konkurenti.
Atkārtotas vēlēšanas tiek rīkotas arī tad, ja pirmās atzītas par nederīgām pārkāpumu dēļ vai izgāzušās, jo piedalījušies mazāk par 50%.
Ja nu tauta atkal neievēlēs prezidentu? Vēlēšanu kodeksā par šo jautājumu nekas nav teikts – acīmredzot atkārtotas vēlēšanas šajā gadījumā būtu jārīko līdz galam.
Vai būs arī citi kandidāti?
Saskaņā ar precizēto Vēlēšanu kodeksu, lai kļūtu par Baltkrievijas prezidentu, pilsonim jābūt vecumā virs 40 gadiem, kurš pastāvīgi dzīvo valstī vismaz pēdējos 20 gadus, viņam nav un nav bijusi ārvalsts pilsonība, uzturēšanās atļauja vai citi dokumenti, kas viņam dod tiesības uz pabalstiem vai citām preferncēm. Atgādināsim arī, ka 2025.gadā prezidenta amatā esošais cilvēks tajās varēs strādāt ne vairāk kā divus termiņus – šāds ierobežojums tika atgriezts Konstitūcijā pēc tam, kad 2004.gadā nelikumīgā referendumā no tās tika izņemts Lukašenko
Visās iepriekšējās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās opozīcija izvirzīja savus kandidātus, taču tagad tas nav gaidāms. Gandrīz visi Lukašenko reālie konkurenti atrodas vai nu cietumā, piemēram, Viktors Babariko, Sergejs Tihanovskis un Nikolajs Statkevičs, vai arī ir izcietuši un nevar tikt izvirzīti sodāmības dēļ, piemēram, Andrejs Dmitrijevs, vai trimdā, piemēram, Svetlana Tihanovska un Valērijs Cepkalo.
Arī iepriekš gadījies, ka Lukašenko konkurenti, būdami politieslodzīti, vairs nevarēja kļūt par kandidātiem sodāmības dēļ. Taču pēc sodāmības dzēšanas šīs tiesības viņiem atgriezās. Tagad viss ir savādāk. 2023.gadā tika veikti grozījumi Vēlēšanu kodeksa 60.pantā, saskaņā ar kuru tie, kas jebkad ir bijuši sodīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, uz visiem laikiem zaudēs tiesības kandidēt prezidenta vai parlamenta vēlēšanās.
Protams, Lukašenko jau ir iespējamais ”atsvars”, uz kuru var paļauties – Liberāldemokrātiskās partijas līderis Oļegs Gaidukevičs . Viņa tēvs Sergejs Gaidukevičs trīs reizes kandidēja uz prezidenta amatu, tostarp 2015. gadā, bet dēls gatavojās šo lomu spēlēt 2020. gadā. Tiesa, viņš pēkšņi izstājās no vēlēšanām, tik tikko sācis vākt parakstus: viņš paziņoja, ka nav “nav prostitūta”, un aicināja balsot par Lukašenko. Taču tad alternatīvu kandidātu netrūka
Vai Gaidukevičs kandidēs 2025. gadā? Pagaidām nav skaidrības: viņš jau ir paziņojis , ka viņa partija piedalīsies vēlēšanās, taču par savu nomināciju joprojām klusē.
Katrā ziņā viņam ir maz laika – tāpat kā citiem hipotētiskajiem ”atsvara” kandidātiem.
CVK vēlēšanas pēkšņi izsludināja krietni agrāk par maksimāli pieļaujamo datumu – 2025.gada 26.janvāri. Tas nozīmē, ka atlikuši vairs tikai trīs mēneši – 94 dienas. Paziņojums notika maksimāli pietuvinātā termiņā: saskaņā ar likumu trīs mēneši ir minimālais periods no izsludināšanas līdz balsošanas datumam.
Tuvāko 10 dienu laikā (termiņš 85 dienas pirms vēlēšanām) potenciālajiem kandidātiem CVK jāiesniedz savas iniciatīvas grupas saraksts un citi dokumenti, bet piecas dienas pēc tam būs jāsāk parakstu vākšana, kam atvēlēts viens mēnesis laika. Ir jāsavāc vairāk nekā 100 000 pilsoņu parakstu.
Protams, maz ticams, ka ”atsvara” kandidātiem ar to būs kādas grūtības. Aleksandrs Lukašenko vienmēr izmanto administratīvos resursus sev: paraksti par viņu tiek vākti visur – valsts uzņēmumos, valsts iestādēs un budžeta organizācijās, ar arodbiedrību starpniecību – arī ar piespiešanu un draudiem. Viņš var dalīties šajā resursā ar tiem, kas biļetenā viņam radīs alternatīvu.
Tomēr līdz šim neviens no politiķiem vai pat pagājušo gadu ”atsvariem” nav paudis šādu nodomu – iespējams, pēc pilnīgas politiskā lauka attīrīšanas vairs nav palikuši cilvēki, kas pat izliktos, ka konkurētu ar Lukašenko. Vai viņš riskēs palikt viens pats? Galu galā, tad vajadzēs safabricēt tautas atbalsta skaitli vairāk nekā 90% līmenī kā PSRS valdniekiem, lai neuzrādītu ievērojamu balsu daļu pret.
Tā vai citādi, to vārdus, kuri būs biļetenā, uzzināsim decembra beigās: CVK kandidāti būs jāreģistrē ne vēlāk kā 1. janvārī.
