Gaidāmajā BRICS samitā Kazaņā Krievija vēlas prezentēt plānu, kā atteikties no dolāra. Vladimirs Putins ierosinās izveidot jaunu finanšu sistēmu, kas palīdzēs Ķīnai, Irānai un citām valstīm apiet Rietumu sankcijas. Par to vairāk raksta The Economist.
Projekts saucās BRICS Bridge (BRICS tilts). Tā galvenie punkti bija izklāstīti Krievijas Finanšu ministrijas un Centrālās bankas ziņojuma 48 lappusēs. Krievijas puse ierosina veikt darījumus, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju: digitālie marķieri tiks piesaistīti BRICS dalībvalstu nacionālajām valūtām. Publikācijā skaidrots, ka Putins uzstājis uz vienotas valūtas izveidi BRICS dalībvalstīm, taču Indija pret šo iniciatīvu iebilda.
Digitālās valūtas palīdzēs izslēgt ASV korespondentbankas no darījumiem. The Economist skaidro: parasti starptautiskie maksājumi tiek veikti ar amerikāņu banku starpniecību, kas maina nacionālās valūtas pret dolāriem. Saskaņā ar jauno sistēmu, kad centrālās bankas savā starpā apmainās ar digitālajiem aktīviem, starpnieks nebūs vajadzīgs. Tas nozīmē, ka Rietumi nevarēs izsekot šiem maksājumiem un neviens nevarēs izslēgt nevienu valsti no pārrobežu darījumiem.
Jaunā finanšu sistēma var piesaistīt tās valstis, uz kurām attiecas Rietumu sankcijas. Jo īpaši Irānu, kas pievienojās BRICS 2024. gadā, jo 2018. gadā tika atvienota no SWIFT sistēmas. Rietumu amatpersonas baidās, ka BRICS tilts un dolāra noraidīšana kopumā var palīdzēt šādām valstīm apiet tām noteiktos ierobežojumus, un Putins uz to liek likmes, raksta The Economist.
BRICS tilta plāns varētu būt iedvesmots no mBridge sistēmas, ko 2019. gadā uzsāka Starptautisko norēķinu banka (BIS). Šī ir vairāku valūtu platforma, ko izstrādā Ķīna, Taizeme, Honkonga un AAE. 2024. gadā projektam pievienojās Saūda Arābija. The Economist avoti vēsta, ka Rietumi bija vīlušies, ka Krievija varētu izmantot mBridge kā piemēru, ņemot vērā, ka BIS tiek uzskatīta par Rietumu organizāciju (tās galvenā mītne atrodas Šveicē).
Valstis plānoja izmantot mBridge iespējas darījumiem nacionālajās valūtās bez Rietumu finanšu infrastruktūras palīdzības. Sistēma mBridge bija veiksmīga: darījumu laiks tika samazināts no dienām līdz sekundēm, un izmaksas tika samazinātas līdz gandrīz nullei.
The Economist avoti Rietumu amatpersonu vidū pieļauj, ka daži mBridge dalībnieki, jo īpaši Ķīna, var “nodot intelektuālo kapitālu”, lai izveidotu līdzīgu projektu BRICS valstīm. Piemēram, Ķīnas Centrālā banka izveidoja mBridge digitālo reģistru. Visticamāk, ka līdzīgas tehnoloģijas var tikt izmantotas paralēlas finanšu sistēmas izveidei, kur Rietumvalstīm nebūs piekļuves, raksta izdevums.
Laikraksts liek domāt, ka jebkurai jaunai maksājumu sistēmai joprojām būs milzīgas problēmas gan ar likviditāti, gan ar projekta finansēšanu valsts līmenī. Valstīm būs jāuzkrāj aktīvi valūtās, lai varētu nomaksāt saistības – un tas ne vienmēr var būt ērti. Piemēram, šādas grūtības var rasties divām galvenajām BRICS dalībvalstīm – Indijai un Ķīnai, kurām ir maza uzticēšanās viena otrai.
