Eksperts baidās, ka, nosūtot cilvēkus uz Marsu, SpaceX piesārņos virsmu ar bioloģisku materiālu, tādējādi pētniekiem būs grūtāk atklāt pagātnes vai tagadnes dzīvības pazīmes uz planētas. Savukārt Īlons Masks vēlas līdz 2054. gadam uz Marsa izmitināt vairāk nekā 1 miljonu cilvēku.
Uzņēmēja un SpaceX vadītāja Īlona Maska plāni par Marsa kolonizāciju varētu būt katastrofāli un iznīcināt Sarkano planētu. Saskaņā ar Daily Mail publicēto, šādu secinājumu pauž Kalifornijas universitātes profesors, fiziķis un Marsa pētnieks Endrjū Koutss.
Pēc Koutsa domām, cilvēku kolonisti piesārņos planētu un apdraudēs citplanētiešu dzīvības meklējumus. Zinātnieks uzskata, ka cilvēcei uz Marsu vajadzētu nosūtīt tikai vienu astronautu.
“Pēdējais, kas mums jādara, ir dzīvības transportēšana no Zemes uz Marsu. Robotiskā izlūkošana ir ceļš, pa kuru mums jāiet,” ir pārliecināts profesors.
Viņš paskaidroja, ka apdzīvotas vietas celtniecība tādā mērogā, par kādu runāja Masks, radītu nopietnas problēmas zinātniekiem.
Profesors norādīja, ka, nosūtot cilvēkus uz Marsu, SpaceX piesārņotu virsmu ar bioloģisko materiālu un tas ievērojami apgrūtinātu pētniekiem atklāt smalkas pagātnes vai tagadnes citplanētiešu dzīves pazīmes.
Tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka Marsa masveida kolonizācijas projekts, jo īpaši cilvēku parādīšanās, var iznīcināt trauslo dzīvību, kas uz tā pašlaik var dzīvot.
“Viens no izvirzītajiem mērķiem ir nogādāt uz Marsu miljonu cilvēku, un es noteikti pieliktu tam punktu,” uzsvēra Koutss, piebilstot, ka nākotnē cilvēki varēs staigāt pa Marsu, taču viņu skaitam būs jābūt stingri reglamentētam.
Cita lieta ir Mēness, atzīmēja zinātnieks. Pēc viņa teiktā, SpaceX kosmosa kuģis Starship ļaus cilvēkiem atgriezties uz Mēness lielākā skaitā. Fakts ir tāds, ka uz Mēness, atšķirībā no Marsa, nav dzīvībai nepieciešamo vielu, kas nozīmē, ka nav bioloģiskā piesārņojuma riska.
Iepriekš sarunā ar CNN Virdžīnijas tehnoloģiju profesors Demjens Viljamss, kurš pēta progresīvu tehnoloģiju, ētikas un sabiedrības krustpunktus, domāja, ko Masks iztēlojas kā pirmos Marsa kolonistus — NASA astronautus, īpaši bagātos, piedzīvojumu meklētājus, SpaceX darbiniekus?
Viņš atzīst, ka vēlme “paplašināties un uzsūkties” nav slikta. Taču, ja runa ir par privātu uzņēmumu, kas izmanto resursus, kas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem nevienam nepieder, rodas jautājumi: kas un kā tajā iesaistīts? Kurš palika malā un kāpēc?
“Šīm lietām ir nozīme,” piebilda Viljamss.
Pēc viņa domām, runājot par citas planētas kolonizāciju, jāuztraucas ne tikai par mikrobu dzīvības formām, kas var pastāvēt uz Marsa, bet arī par to, ka bez skaidri definētiem mērķiem un līgumiem SpaceX kolonija varētu izveidot “pretrunīgu konflikta zonu.”
“Vērtībām, ko mēs ņemam līdzi kosmosa izpētē, ir jābūt priekšplānā un centrā,” viņš piebilda.
Kāpēc tieši Marss tika izvēlēts kolonizācijai?
Cilvēka dzīvībai piemērotu planētu Visumā var būt tūkstošiem, taču racionālāk ir izvēlēties tuvākās. Tādējādi NASA Keplera projekts jau ir atklājis simtiem potenciāli apdzīvojamu planētu, taču mūsu Saules sistēmā tādu nav.
Piemēram, tuvākā šāda eksoplaneta atrodas zvaigznes Proksima sistēmā Kentaura zvaigznājā. Tās attālums no Saules sistēmas ir 4224 gaismas gadi. Un tas nebūt nav tuvu – ar modernajām tehnoloģijām būs nepieciešami aptuveni 76 tūkstoši gadu, lai nokļūtu līdz šim punktam.
Tādējādi paliek iespēja kolonizēt mums tuvākās Saules sistēmas planētas. Vistuvākās no tiem pēc parametriem Zemei ir Merkurs, Venera un Marss
SpaceX, skaidrojot, kāpēc tieši Marss tika izvēlēts kolonizācijai, norāda, ka, atrodoties vidēji 225 miljonu km attālumā no Zemes, tas ir viens no tuvākajiem mūsu planētas apdzīvojamajiem kaimiņiem.
Marss atrodas apmēram divas reizes tālāk no saules nekā Zeme, tāpēc tas joprojām saņem “pienācīgu saules gaismas daudzumu”. Tā atmosfēru galvenokārt veido CO2 ar nelielu daudzumu slāpekļa, argona un dažiem citiem mikroelementiem, kas nozīmē, ka planēta var audzēt augus, vienkārši saspiežot atmosfēru.
Gravitācija uz Marsa ir aptuveni 38% no Zemes, tāpēc jūs varat pacelt smagas lietas un pārvietoties. Turklāt dienas garums ir ļoti tuvs tam, kāds ir uz Zemes, piebilda SpaceX.
