Eiropas Savienība neplāno atteikties no plāna līdz 2035.gadam aizliegt jaunu ar benzīnu darbināmu automašīnu tirdzniecību. Kā noskaidroja Financial Times (FT), šis lēmums ir ierakstīts ES iekšējā dokumentā.
Jaunajam Eiropas klimata komisāram Wopke Hoekstra sagatavotā piezīme aizstāv plānu, neskatoties uz automobiļu rūpniecības spiedienu atvieglot noteikumus, ziņo Financial Times. Atbildēs uz Eiropas Parlamenta novembrī notikušo uzklausīšanu teikts, ka ES “nevar un nedrīkst atteikties” no nodoma aizliegt jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanu 2035.gadā.
Plānu, kas pirmo reizi tika atklāts 2021. gadā, ir kritizējuši Eiropas autoražotāji, kuri saskaras ar elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas kritumu un spēcīgo Ķīnas ražotāju konkurenci.
Visi Eiropas lielākie autoražotāji, izņemot Renault, šogad ir izplatījuši brīdinājumus par peļņu. Volkswagen, Vācijas lielākais privātais darba devējs, pirmo reizi savā 87 gadu pastāvēšanas vēsturē apsver iespēju slēgt rūpnīcas Vācijā, septembrī paziņoja uzņēmums.
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA) arī brīdināja, ka stingrāki noteikumi, kas stāsies spēkā nākamgad un paredz, ka transportlīdzekļu emisijas jāsamazina par 15%, salīdzinot ar 2021.gada līmeni, var pakļaut auto industriju vairāku miljonu eiro sodam.
Itālija ir aicinājusi Eiropas Komisiju atteikties no aizlieguma, savukārt Francija cenšas panākt lielāku elastību tā piemērošanā. Vācija savukārt iestājas par iekšdedzes dzinēju saglabāšanu automašīnām, kurās izmanto alternatīvas videi draudzīgas degvielas.
Itālijas rūpniecības ministrs Ādolfo Urso septembrī brīdināja, ka iekšdedzes dzinēju aizliegums 2035.gadā var ievest Eiropas autorūpniecību krīzē.
Tomēr Hoekstra sagatavotajā dokumentā tiek apgalvots, ka jaunie noteikumi radīs paredzamību investoriem un ražotājiem, un tie ir nepieciešami ES, lai sasniegtu savus mērķus samazināt CO₂ emisijas un stiprināt ES automobiļu rūpniecības konkurētspēju.
Transporta un vides organizācijas direktore Jūlija Poļiskanova uzsvēra, ka atteikšanās no aizlieguma iznīcinās stimulus akumulatoru rūpnīcu celtniecībai. “Tā vietā, lai grautu šo iniciatīvu, autoražotājiem būtu jākoncentrējas uz to, kā Eiropa var izveidot konkurētspējīgu elektrisko transportlīdzekļu nozari, piemēram, izmantojot ES akumulatoru fondu un politiku, kas atbalsta tīru vietējo ražošanu,” viņa sacīja.
Austrijas klimata un enerģētikas ministre Leonore Geveslere laikrakstam Financial Times sacīja, ka elektromobiļi ir autobūves nākotne. Viņa sacīja, ka Eiropa nevar atļauties atpalikt moderno tehnoloģiju jomā, kā tas bija viedtālruņu gadījumā, kur, neskatoties uz to, ka Somijas Nokia savulaik bija pasaules vadošā mobilo tālruņu kompānija, ārpuseiropas uzņēmumi ir kļuvuši par līderiem šajā jomā.
Prasības pēc noteikumu mīkstināšanas pieaug, ņemot vērā plašākas bažas par ES ambiciozo klimata plānu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % un līdz 2050. gadam panākt oglekļa neitralitāti. Oktobra sākumā Eiropas Komisija, pakļaujoties tirdzniecības partneru un ES valdību spiedienam, paziņoja par nodomu atlikt tiesību aktu pieņemšanu mežu izciršanas jomā par gadu.
Kāds augsta ranga ES diplomāts laikrakstam sacīja, ka ir vajadzīgas godīgas diskusijas par valstu spēju sasniegt klimata mērķus līdz 2030. gadam.
Kā raksta Financial Times, iekšdedzes dzinēju aizliegums būs viens no apspriestākajiem tematiem gaidāmajās eirokomisāru kandidātu uzklausīšanas.
